jāatceras gan, ka skola no skolas ļoti atšķiras, tāpat kā skola pirms diviem, pieciem un desmit gadiem un skola tagad.

man, piemēram, arī bija lietas, kas aktīvi skolā riebās, bet nekā TIK briesmīga, jo bija maza, draudzīga sākumskola, kurā nevienam nebija milzīgu apsmiešanas problēmu, kuras netiktu risinātas (patiešām visu cieņu audzinātājām, kas samtika galā ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, gan apsmējējiem, gan apsmietajiem), un pēc tam pamatskola/vidusskola RV1.ģ, kur tomēr pārsvarā pret cilvēkiem izturējās ar cieņu, ja neskaita atsevišķus izņēmumus.

un es arī ļoti ticu, ka visas šīs lietas var, ja ne salabot, tad vismaz uzlabot. vērot, vadīt un veidot atmosfēru un vidi skolā lielā mērā ir skolas personāla uzdevums, un tomēr par tādām lietām kā bullying tagad runā arvien vairāk, skolās vairojas jaunu, entuziastisku un labāk apmācītu (e.g. visādi IM absolventi!) skolotāju klāsts, viss jau nestāv uz vietas.