03 May 2015 @ 12:12 am
 
Dzīve var kļūt mazāk dzīvojama, ja cilvēks netiek atzīts kā subjekts pēc tiem parametriem, kuri veido viņa/viņas pašizpratni un rīcībspēju. Ja attiecībās ar valsts pārvaldes institūcijām cilvēks tiek uzrunāts tikai un vienīgi kā disciplinējams subjekts vai darbaspēks, nevis kā dzīva, elpojoša un radoša būtne, tad ilgstoša šāda veida situācija var novest pie secinājuma, ka dzīve nav dzīvojama, kam, savukārt var sekot emigrācija.

(Dace Dzenovska “Aizbraukšana un tukšums Latvijas laukos: starp zudušām un iespējamām nākotnēm”)
Tags:
 
 
( Post a new comment )
Heda[info]heda on May 3rd, 2015 - 11:20 am
Mazāk/vairāk dzīvojama dzīve :)
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on May 3rd, 2015 - 12:35 pm
Jā, šis laikam ir drusciņ ārpus konteksta, autore iepriekš atsaucas uz Džūditas Batleres jēdzienu "dzīvojama dzīve" un tad runā par to, kas tas varētu būt.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Heda[info]heda on May 3rd, 2015 - 12:38 pm
Šķiet, ka vienk. neveikls tulkojums gan tai dzīvojamai, gan daudz-/maz- dzīvojamai dzīvei:)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
judging the mice[info]rasbainieks on May 3rd, 2015 - 01:46 pm
manuprāt tieši ļoti precīzi
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on May 3rd, 2015 - 03:01 pm
jā, man arī tā liekas, tieši tāpēc, ka autore diskutē par to, ko tas nozīmē, arī tādā kontekstā, ka cilvēka izpratne par to, kas ir "dzīvojama dzīve" var atšķirties no citu spriedumiem, arī saistībā ar emigrāciju; līdzcilvēkiem nereti liekas, ka cilvēkam nav nekādu "īstu" iemeslu aizbraukšanai.
(Reply) (Parent) (Link)
gedymin[info]gedymin on May 3rd, 2015 - 05:26 pm
Man jau nu liekas, ka institūcijām vajadzētu turēties pa gabalu no privātās dzīves. Vai tad iestādes nav paredzētas tam, lai izturētos pret cilvēkiem kā pret tiesību subjektiem, neatkarīgi no viņu personības, radošuma vai citiem individuāliem kritērijiem? Kā vispār izpaustos autores iedomātā "atzīšana"?
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on May 5th, 2015 - 12:48 am
Tieši tā - vajadzētu turēties pa gabalu no privātās dzīves, bet ne vienmēr tas tā notiek, un ir ļoti daudzi veidi, kā cilvēku institucionāli neatzīt par tādu, kurš apveltīts ar rīcībspēju un līdzvērtīgām tiesībām. Man uzreiz nāk prātā mani personiskie piemēri; kad valsts iestāžu darbinieki, izturas pret mani tā, it kā man būtu mentālas problēmas, pārstāj sarunāties, kad lūdzu palīdzību utt. Tāpat daži aspekti uni.

Ir ļoti daudz veidu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on May 5th, 2015 - 12:53 am
piem, Latvijā ir daudzas lietas, kuras tu vienkārši nevari izdarīt bez citu palīdzības visādu ķermenisku ierobežojumu dēļ - arī tādas, kas citur nav nekas īpašs.

tad, piem, homoseksuālu cilvēku situācija, kādi reliģiski uzskati - tik daudz iemeslu un iespēju cilvēku "izdzēst".
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on May 5th, 2015 - 12:57 am
finansējuma nepiešķiršana kultūras norisēm. visādu stulbību ieviešana izglītības sistēmā.

labi, es jau aizgāju pirmsmiega prāta vētrā.
(Reply) (Parent) (Link)