Man jau nu liekas, ka institūcijām vajadzētu turēties pa gabalu no privātās dzīves. Vai tad iestādes nav paredzētas tam, lai izturētos pret cilvēkiem kā pret tiesību subjektiem, neatkarīgi no viņu personības, radošuma vai citiem individuāliem kritērijiem? Kā vispār izpaustos autores iedomātā "atzīšana"?