07 March 2015 @ 12:16 am
 
Runājot par abortiem: man tik ļoti nav skaidrs, kā var ierosināt tik absurdas idejas un nesaprast, ka tā ir problēmas risināšana pilnīgi ačgārnā veidā, es pat teiktu, ka tā nav īstā problēma, kas tiek risināta, vai arī, ka šie cilvēki paši īsti nesaprot, kādi ir viņu patiesie motīvi. Es, piemēram, arī domāju, ka abortu skaitu vajadzētu, cik vien iespējams samazināt, bet ir skaidrs, ka jebkurā sabiedrībā, neatkarīgi no tā, kāda ir sociālā un ekonomiskā situācija, aborti eksistēs, un, manuprāt, to veikšanai būtu jābūt tā organizētai, ka tā nekļūtu par vēl papildus traumējošu aspektu.
Kas attiecas uz kritiskajiem dzimstības rādītājiem - man nešķiet, ka tā ir Latvijas sabiedrības aktuālakā problēma, un nenāktu par ļaunu sakārtot daudzas jomas, kas skar jau eksistējošus Latvijas iedzīvotājus (ir zināmas aizdomas, ka varbūt tādā gadījumā dzimstības rādītāji varētu augt arī bez specifiskiem "veicināšanas pasākumiem"). Jo citādi tiešām viss izskatās kaut kā tā, ka tagad mēs varam visu sačakarēt, tikai, galvenais, lai dzimst bērni, jo tas nodrošinās to, ka nākamās paaudzes visu sakārtos un salabos, un vērsīs par labu to, ko mēs būsim sabojājuši. Tas ir tāds "ievārījums vakar vai rīt, bet nekad šodien" princips, proti, mums ir vai nu "svarīgā" pagātne, kura ar atsevišķām zelta laikmeta epizodēm, ko dažkārt saldsērīgi atcerēties, ir viena vienīga bēdu ieleja, no kuras nav iespējams izrāpties un beigt par to vaimanāt un žēloties, vai arī daudzsološā nākotne, kurā mūsu "no nāves izpestītie" bērni būvēs sakārtotu un pārtikušu valsti. Man tas šķiet diezgan neracionāli. Jo, pirmkārt, nerisināt šodien aktuālas lietas cerībā, ka tās kaut kā pašas no sevis atrisināsies, ir diezgan muļķīgi, otrkārt, kaut kā šķiet negodīgi sagaidīt, ka cilvēki gribēs (vai pat mēģināt viņus piespiest) dzemdēt un audzināt bērnus tik sociālā, ekonomiskā (un ne tikai) nozīmē šaubīgos apstākļos, kādi šobrīd ir Latvijā. Nerunājot jau nemaz (tas, protams, ir mans ļoti subjektīvs viedoklis) par to, ka visam šim pamatā patiesībā ir paniskkas bailes, ka pienāks brīdis, kad "mūsu vairs nebūs" visplašākajā nozīmē - personiskās, latviešu kā nācijas un varbūt arī cilvēku kopumā eksisteneces nozīmē.
Man kaut ko tādu ir pagrūti saprast, jo, kaut arī es par sevi varētu sacīt, ka man dzīvot ļoti patīk (ir interesanti), es nemokos ar šāda veida bailēm, tāpat kā ar jautājumiem, kā ir radies Visums (varbūt tas ir nepareizi). Vienkārši ir taču skaidrs, ka latvieši neeksistēs mūžīgi, kāpēc par to vajadzētu uztraukties? Kultūras mantojuma dēļ? Manuprāt, tā ir visai grandioza liekulība - visi tie lielisko kultūras un nācijas glābšanas ideju ģenerētāji varētu sākt ar to, ka pārtrauktu piebradāt un postīt latviešu kultūru šodien, proti, iemācītos formulēt savus viedokļus pareizā latviešu valodā un drīzāk padomātu, kā to kultūru atbalstīt (šodien, šodien, šodien), nevis kaut kad, pēc trejdeviņiem gadiemn. Katrā ziņā man patiktu, ja šīs valsts politika būtu centrēta uz kvalitāti, nevis kvantitāti, un lai cik tas neizklausītos šaurprātīgi, drusciņ vairāk uz šodienu, nevis rītdienu.

Atgriežoties ļoti konkrēti pie aborta - neatkarīgi no katra privātajām pārliecībām un nostājām, man šķiet, ka nevienam nav tiesību izlemt citu cilvēku vietā, kā viņiem rīkoties attiecībā uz savu ķermeni. Bet nu labi - es zinu, ka man šajā ziņā ir visai radikāli uzskati: man arī nepatīk, ja kāds man mēģina iegalvot, ka lēmums nevakcinēties ir bezatbildīga rīcība attiecībā pret citiem sabiedrības locekļiem, jo tas pārkāpj manas izvēles brīvības gan attiecībā uz manu ķermeni, gan arī mēģina manā vietā izlemt, saskaņā ar kādu vērtību sistēmu un filosofiju man vajadzētu dzīvot. Jo kāds manā vietā ir izlēmis, ka vakcīnas mani pasargās un potenciāli uzlabos manas dzīves ilgumu/kvalitāti utt. Te es atceros Alan Watts sacīto par valodām, proti, tas, ka mēs sarunājamies vienā valodā nozīmē, ka mēs tā esam vienojušies, lai mums būtu vieglāk saprasties, nevis, ka, piemēram, angļu valoda principā ir labāka par franču valodu. Un vakcīnas arī ir tāda vienošanās - tas, ka kāda sabiedrība (arī liela) kaut ko praktizē, apriori nenozīmē, ka šī prakse ir "laba" un "pareiza". Un es neesmu gatava iesaistīties šajā pasākumā tikai tāpēc, ka kāds cits vai kādi daudzi citi ir izdomājuši, ka tas mani pasargās no nāves, jo tas ir pretrunā ar to, kā es raugos uz pasauli. Es gribētu, lai mani pasargā no daudz kā cita, bet ne jau visādām slimībām, kuras mani, visticamāk, nekad nepiemeklēs. Man liekas, ka cilvēki paši nepamana, cik ārkārtīgi daudz laika tiek izšķiests, koncentrējoties uz "iespējamu" nāvi un tās novēršanu. Es zinu, ka šādas pārliecības izklausās pēc ezotēriska sviesta, bet es nevienam ar tām neuzmācos un necenšos nevienu pārliecināt, ka man ir taisnība, bet man neliekas pareizi, ka sabiedrībā eksistē kaut kāds spiediens vai pat tāda kā pseidomorāla nostāja, ka vakcinēties ir saprātīgi un pareizi, un visi izglītoti un domājoši cilvēki tā dara, bet nevakcinēties ir tumsonīgi un stulbi. Es vienkārši nedomāju, ka cilvēkiem vajadzētu tik ļoti aizrauties ar savas patiesības uzspiešanu citiem.
 
 
( Post a new comment )
honeybee: saruna[info]honeybee on March 7th, 2015 - 08:56 am
Attiecībā uz vakcīnām - es vienmēr iedomājos kādu mazu, nevainīgu zīdainīti, kas ir piedzimis vārdziņš un tāpēc nav izvakcinēts laikā [2 no 3 maniem bērniem ir dabūjuši tuberkulozes vakcinācijas vēlāk nekā vajadzētu, jo dzimšanas svars pārāk mazs/bija infekcija tūlīt pēc piedzimšanas], un tad viņu apklepo kaut kāds sava ķermeņa sargātājs, well, fuck that. Pat man ar savu defolto "cilvēce ir pretīga suga kā tāda un vislabāk būtu, ja visi nosprāgtu" domugājienu nešķiet, ka to masveida izmiršanu vajadzētu sākt ar slimīgiem/alerģiskiem zīdainīšiem.

*teica cilvēks, kas vēl joprojām nav atjaunojis savas difterijas potes. :)
(Reply) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on March 7th, 2015 - 11:11 am
Tuberkulozes vakcīna rietumu valstīs jau krietni pasen ir atcelta, jo vairs nav aktuāla. Šai vakcīnai efektivitāte ir ap 90% un pieļauju, ka arī rietumos pret TB nekad nebija vakcinējušies visi 100%, lai gan UK tā kādreiz bija ļoti izplatīta slimība. Kā redzams, tas nekādi nav bijis šķērslis izplatības samazināšanai līdz minimumam. Varbūt Latvijas problēma ir nevis vakcinācijas nepietiekamībā, bet sliktajos dzīves apstākļos, nabadzībā un ar pelējumu piesārņotajos dzīvokļos?

Es zinu, tu teiksi, ka tuberkulozi var aizstāt ar kādu citu aktuālāku vakcīnu pret lipīgāku un smagāku slimību, un tev būs taisnība, ka obligātā piespiedu vakcinācija var dot zināmu efektivitāti un uzlabojumu.

Es domāju par to, ka no neārsta viedokļa tas ir tikai spēcīgs naratīvs par to, ka kādreiz mazi bērni mira vai kļuva par invalīdiem slimību dēļ, bet tad atnāca labais dakteris, iešpricēja manam bērniņam, un viņš bija glābts un kopš tā laika visi bija laimīgi un priecīgi, un gāja vakcinēties, kad vien bija iespējamība. Taču šodien šis varoņstāsts vairs daudzus nepārliecina, jo ir citas bērnu slimības, no kurām nevar izglābt. Un dažreiz ir neefektīvas vakcīnas (pēdējās gripas vakcīnas efektivitāte bija tikai 3%). Pieļauju, ka arī bardaks medicīnas sistēmā ir licis daudziem sākt šaubīties, un mūsdienu medicīna ir tik sarežģīta, ka cilvēks nav spējīgs pats iedziļināties, kas tas viss ir un priekš kam.

Īsumā, ko es gribēju pateikt – ir vajadzīga vecāku uzticība mediķiem, un ne jau tikai vakcīnu jautājumos, bet vispārīgi. Ja šī uzticība ir gājusi mazumā, tad piespiedu vakcinācija vienmēr var šķist kā pareizā atbilde gan emocionāli, gan politiski. Jo tad vairs nav jārunā ar tiem, kas šaubās un īsti nezina, ko darīt. Tikai vai tas vēl vairāk nesamazinās šo uzticību?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
honeybee: saruna[info]honeybee on March 7th, 2015 - 11:23 am
Nu, ja runa ir par *piespiedu* vakcināciju, tad es esmu pret, protams. Es vairāk sašuvos par tēmu "cik slikti ir kaut ko sliktu domāt par nevakcinētājiem". & par to, ka tas tiek savilkts kopā ar pretabortu diskusiju, jo man šķita, ka tās ir divas dažādas morālas problēmas - "tiesības noteikt, kas notiek ar tavu ķermeni" vs "tragedy of the commons". Nu, pareizāk, lai arī teorētiski abās problēmās ir gan viena, gan otra elementi, abortu lieta ir vairāk par ķermeni un mazāk par vispārības labumu, kamēr vakcinācija ir vairāk par vispārības labumu un mazāk par ķermeni.

Bet no kurienes tu izrāvi datus, ka tuberkulozes vakcīna ir atcelta? Vikipēdija atsaucas uz 2013. gada materiālu, kurā teikts "To promote successful and lasting management of the TB epidemic, effective vaccination is absolutely required.[11]"
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
annuska[info]annuska on March 7th, 2015 - 11:29 am
man tuvs radinieks, kas dzimis 1978. gadā Vācijā, apgalvo, ka jau viņa bērnībā to nav potējuši
(Reply) (Parent) (Link)
extranjero[info]extranjero on March 7th, 2015 - 11:31 am
Ha, neuzticies wiki. ;)

Nē, nu wiki jau arī paskaidro, ko nozīmē atcelta: As tuberculosis is uncommon in most of Canada, the United Kingdom, and the United States, BCG is administered to only those people at high risk.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
honeybee[info]honeybee on March 7th, 2015 - 11:47 am
OK, my bad. bet ir diivaini argumenteet pret vakcinaaciju ar tekstu "tajaas valstiis, kur tbc jau ir izskausta, nevakcinee", ja taa ir izskausta lielaa meeraa pateicoties vakcinaacijai.

"mediciina ir sarezhgjiita" arii ir diivains arguments, ibo tu tak neargumentee pret aarsteeshanos vispaar?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
extranjero[info]extranjero on March 7th, 2015 - 12:49 pm
Es it kā nebiju gribējis argumentēt pret vakcināciju vai ārstēšanos.

Es gribēju parādīt to cilvēku domu gājienu, kas ar piesardzību raugās uz vakcināciju. Un to, ka šis domu gājiens var būt ļoti loģisks un sakarīgs, lai to nevarētu noraidīt kā murgus vai paranoju.

Jo vienīgā iespēja, kā viņus pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību, ir vispirms uzklausīt viņus un saprast viņu bažas un iemeslus.

Bet pārliecināt arī var tikai tas, kurš patiešām zina, kā vakcīnas darbojas un zina, ka tās tiešām ir vajadzīgas. Bet šīs lietas ir tik sarežģītas, ka reāli to nevar zināts viens ārsts. Šādi lēmumi tiek pieņemti nacionālā līmenī. Imunitāte ir sarežģīta lieta, un ir detaļas, par kurām pat zinātniekiem ir tikai aptuvens priekšstats, kāpēc vakcīnas darbojas. Tāpēc pat wiki laikmetā šaubīgiem cilvēkiem nav iespējams līdz galam visu izprast.

Bet varbūt tas nemaz nav vajadzīgs, jo prātu pārliecina nevis zināšanas, bet spēcīgs stāsts. Esošais varoņstāsts, ko jau pieminēju un uz kura pat ārsti neapzināti balstās, ir zaudējis lielu daļu spēka un daudzus vairs nesaviļņo. Te nu laikam ir darbs rakstniekiem to pārrakstīt ar to pašu atbilstoši laika garam.
(Reply) (Parent) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on March 7th, 2015 - 03:46 pm
Ja man būtu bērni, es droši vien viņus vakcinētu, es par šo domāju līdzīgi kā par veģetārismu, proti, es citu vietā šādas izvēles neizdarītu.

Nu, protams, ir tie gadījumi, kurus Tu piemini, kad bērnu vienk. nevar vakcinēt, un tad kāds viņu apklepo, bet - tikpat labi ar vakcinētu bērnu, kurš pasargāts no baciļiem, var notik daudzas citas potenciāli nāvējošas lietas - tas arī ir manas pārliecības pamatā, un es saprotu, ka tas ir sarežģīti, jo es, izvēloties nevakcinēties, uzņemos atbildību par sevi (savu gatavību saķert visas tās slimības un no tām nomirt - vienkārši es esmu diezgan droša, ka tas nenotiks), bet es saprotu, ka citi grib izvēlēties drošības sajūtu, kuras nodrošināšanā ietilpst arī tas, lai es esmu vakcinēta, kas savukārt nozīmē, ka man jāpiekrīt vakcīnai, ko es negribu, tb - es saprotu otras puses nostāju, un man nav sajūta "jūs stulbeņi", es vienk. saku, ka ir arī citi viedokļi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on March 7th, 2015 - 03:52 pm
mana tagadējā gīmenes ārste gan vēl nezina manu nostāju vakcīnu jautājumā, sazin, varbūt viņai izdosies mani pārliecināt.
(Reply) (Parent) (Link)