Es it kā nebiju gribējis argumentēt pret vakcināciju vai ārstēšanos.

Es gribēju parādīt to cilvēku domu gājienu, kas ar piesardzību raugās uz vakcināciju. Un to, ka šis domu gājiens var būt ļoti loģisks un sakarīgs, lai to nevarētu noraidīt kā murgus vai paranoju.

Jo vienīgā iespēja, kā viņus pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību, ir vispirms uzklausīt viņus un saprast viņu bažas un iemeslus.

Bet pārliecināt arī var tikai tas, kurš patiešām zina, kā vakcīnas darbojas un zina, ka tās tiešām ir vajadzīgas. Bet šīs lietas ir tik sarežģītas, ka reāli to nevar zināts viens ārsts. Šādi lēmumi tiek pieņemti nacionālā līmenī. Imunitāte ir sarežģīta lieta, un ir detaļas, par kurām pat zinātniekiem ir tikai aptuvens priekšstats, kāpēc vakcīnas darbojas. Tāpēc pat wiki laikmetā šaubīgiem cilvēkiem nav iespējams līdz galam visu izprast.

Bet varbūt tas nemaz nav vajadzīgs, jo prātu pārliecina nevis zināšanas, bet spēcīgs stāsts. Esošais varoņstāsts, ko jau pieminēju un uz kura pat ārsti neapzināti balstās, ir zaudējis lielu daļu spēka un daudzus vairs nesaviļņo. Te nu laikam ir darbs rakstniekiem to pārrakstīt ar to pašu atbilstoši laika garam.