Manam pirmajam Vudhauzam (t.i., Džīvsa-Vūstera stāstam) sižets ir trakāks par visiem meksikāņu murgiem kopā ņemtiem. Mums ir desmit jaunieši, kārtīgi sadalīti pa abiem dzimumiem, kas grib viens otru fantastiskākajās kombinācijās. Vai arī negrib, bet izliekas, ka grib, lai viņu gribošais jaunietis gribētu vairāk. Vai otrādi. Vienvārdsakot, stāsts, kas padziļina respektu pret savedējiem, kuriem tas viss ir jāatceras un jāņem vērā. Un autoru, kurš visus romanču pavedienus ir godam savijis milzīgā mezglā un tad atkal visnotaļ eleganti atšķetinājis.
Problēma gan ir faktā, ka visa tā sižeta šķetināšanās lielākoties notiek pēc stingras formulas, kas sāk krist uz nerviem jau grāmatas pusē. Ikvienā nodaļā Vūsters (ar Džīvsa palīdzību) ar lielām pūlēm uzlabo situāciju, bet tad pienāk TVISTS, atklājās agrākā uzlabojuma nevēlamās sekas, un viss sačakarējas vēl vairāk. Un tā kādas pārdesmit reizes. Tomēr valoda ir rets garšīguma un tīrības apvienojums, stāstā ik pa laikam parādās arī kāda smieklīga aina (lielākoties gan slepstiks), un arī formula patiesībā ir visnotaļ veiksmīga, jo dzen lasītāju uz priekšu, neļaujot nolikt grāmatu. Tāpēc grāmatai veltīto laiku nenožēloju, bet vēl vienam līdzīgam cepumam - Vikipēdija saka, ka Vudhauzam viss ir pēc vienas "ģeniālas" (citāts) šnites taisīts - diez vai pieķeršos. Ja nu vienīgi dikti sagribēsies kaut ko iepriekš lasītu, bet uz kādas citas grāmatas pārlasīšanu ķēriena nebūs.
PM acīs: C
While I would not go so far, perhaps, as to describe the heart as actually leaden, I must confess that on the eve of starting to do my bit of time at Deverill Hill I was definitely short on chirpiness. I shrank from the prospect of being decanted into a household on chummy terms with a thug likemy Aunt Agatha, weakened as I already was by having had her son Thomas, one of our most prominent fiends in human shape, on my hands for three days.
I mentioned this to Jeeves, and he agreed that the set-up could have been juicier.
Tags: atz_c, divās rindkopās, eiropa
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
|
bet o'Henri un viņa recepte man patīk :/
te patiešām drīzāk runa par to, kura formula kam ir tuvāka. pēc brīža uzdrukāšu par Līkoku, kurš nav īpaši daudzveidīgāks, bet kura grāmatu es izpļāvu kā noskrējies suns ūdens bļodu. patikas dēļ pamanu arī vairāk variācijas un apslēptās fiškas.
te patiešām drīzāk runa par to, kura formula kam ir tuvāka. pēc brīža uzdrukāšu par Līkoku, kurš nav īpaši daudzveidīgāks, bet kura grāmatu es izpļāvu kā noskrējies suns ūdens bļodu. patikas dēļ pamanu arī vairāk variācijas un apslēptās fiškas.
(Reply to this) (Parent)
|
Formuliskums ir ļoti tipisks Vudhauzam, tāpēc to galvenokārt jābauda jaukās valodas un abu galveno tēlu opozīcijas dēļ. Piedevām ir kaut kas pievilcīgs laisko un bagāto džentlmeņtranu pasaulē.
Ieraksti vēl par Filipu Diku to complete the awesomeness. Flow My Tears, The Policeman Said, ja var.
(Reply to this) (Thread)
(vispār jau šitais te projekc ir labs, lai ir pēc pieciem gadiem ko lasīt un saprast, kāds dunduks tu esi bijis :))
|
indeed :)
un tas diks man kā reiz stāv plauktā. tuvākajos pāris mēnešos gan diez vai tam pieķeršos.
un tas diks man kā reiz stāv plauktā. tuvākajos pāris mēnešos gan diez vai tam pieķeršos.
uff, man reāli likās, ka tu apvainosies :)
(hint hint: tas, ka tev nepatīk žanrs un sižeta struktūra (cliffhanger/potboiler), nozīmē to, ka tev nepatīk žanrs/struktūra, un konkrēta autora konkrēta grāmata ir tikai collateral damage... tas ir apmēram tāpat kā kritizēt Meistaru un Margaritu, jo kā detektīvs jamā galīgi nestrādā)
(hint hint: tas, ka tev nepatīk žanrs un sižeta struktūra (cliffhanger/potboiler), nozīmē to, ka tev nepatīk žanrs/struktūra, un konkrēta autora konkrēta grāmata ir tikai collateral damage... tas ir apmēram tāpat kā kritizēt Meistaru un Margaritu, jo kā detektīvs jamā galīgi nestrādā)
|
man šķita, ka es to kaut kur jau piebildu :/
Mmmm, nujā, bet tad vai nu vai nu
a) tev nepatīk metode un Vudhauza grāmatiņa (tā bija tā, kur epizode ar tritonu pārošanos? omg omg!!!) tev nepatīk tāpēc, ka metode nepatīk... bet tā nav īsti kritika par Vudhauzu as such (kas nozīmē, ka viss šitais pasākums zaudē jēgu, tbš tikpat es varētu lasīt Rušdi un gvelzt par to, kā man nepatīk tas stilīgais stils un tāpēc Rušdi ir sūds... no kā pareiza būtu tikai pirmā teikuma daļa, otrā daļa būtu "Rušdi es nespēju adekvāti novērtēt, jo mani kretinē literary stils")
b) tev šī metode patīk atsevišķās situācijās (piem., Līkoks), bet Vudhauza gadījumā tev nepatīk, jo...?, un tas jau uzreiz ir pilnīgi cits līmenis
a) tev nepatīk metode un Vudhauza grāmatiņa (tā bija tā, kur epizode ar tritonu pārošanos? omg omg!!!) tev nepatīk tāpēc, ka metode nepatīk... bet tā nav īsti kritika par Vudhauzu as such (kas nozīmē, ka viss šitais pasākums zaudē jēgu, tbš tikpat es varētu lasīt Rušdi un gvelzt par to, kā man nepatīk tas stilīgais stils un tāpēc Rušdi ir sūds... no kā pareiza būtu tikai pirmā teikuma daļa, otrā daļa būtu "Rušdi es nespēju adekvāti novērtēt, jo mani kretinē literary stils")
b) tev šī metode patīk atsevišķās situācijās (piem., Līkoks), bet Vudhauza gadījumā tev nepatīk, jo...?, un tas jau uzreiz ir pilnīgi cits līmenis
|
a)
runa ir gan par metodi (pirmoreiz ikvienas nodaļas beigšana ar TVISTU un klifhangeri sakrita uz nerviem pavasarī, lasot Henrijdžeimsa "Asperna vēstulēs"), gan konkrētās grāmatas izpildījumu, kur tas burtiski sitās acīs kā konveijerisms. Kā palasījos, grāmata arī neskaitās no krutākajiem Vudhauza darbiem (tur nebija tritonu pārošanās - spilgtākā aina laikam bija kumēdiņuzvedums, kur mīlas problēmu saskumdināti jaunieši mirstamās balsī apmainījās piedauzīgām divdomībām), sou varbūt citur tas nav tik uzkrītoši.
Un pasākuma galvenā jēga anyway ir izpausties, kā & kāpēc man patika nesen izlasītais, nevis sakarīgas recenzijas. Tā kā stresa nav ;)
runa ir gan par metodi (pirmoreiz ikvienas nodaļas beigšana ar TVISTU un klifhangeri sakrita uz nerviem pavasarī, lasot Henrijdžeimsa "Asperna vēstulēs"), gan konkrētās grāmatas izpildījumu, kur tas burtiski sitās acīs kā konveijerisms. Kā palasījos, grāmata arī neskaitās no krutākajiem Vudhauza darbiem (tur nebija tritonu pārošanās - spilgtākā aina laikam bija kumēdiņuzvedums, kur mīlas problēmu saskumdināti jaunieši mirstamās balsī apmainījās piedauzīgām divdomībām), sou varbūt citur tas nav tik uzkrītoši.
Un pasākuma galvenā jēga anyway ir izpausties, kā & kāpēc man patika nesen izlasītais, nevis sakarīgas recenzijas. Tā kā stresa nav ;)
(Reply to this) (Parent)