te

a)

runa ir gan par metodi (pirmoreiz ikvienas nodaļas beigšana ar TVISTU un klifhangeri sakrita uz nerviem pavasarī, lasot Henrijdžeimsa "Asperna vēstulēs"), gan konkrētās grāmatas izpildījumu, kur tas burtiski sitās acīs kā konveijerisms. Kā palasījos, grāmata arī neskaitās no krutākajiem Vudhauza darbiem (tur nebija tritonu pārošanās - spilgtākā aina laikam bija kumēdiņuzvedums, kur mīlas problēmu saskumdināti jaunieši mirstamās balsī apmainījās piedauzīgām divdomībām), sou varbūt citur tas nav tik uzkrītoši.

Un pasākuma galvenā jēga anyway ir izpausties, kā & kāpēc man patika nesen izlasītais, nevis sakarīgas recenzijas. Tā kā stresa nav ;)

(Reply to this) (Parent)