ramblin' on my mind :
Kad sākumā manu cibu lasīja trīs cilvēki, mierīgi tajā bliezu visu, kas un kā vien ienāca prātā, izplūstot nejēdzīgi detalizētos stāstījumos un garās pārdomās par katru sīkumu. Būtībā tā bija tuvāk dienasgrāmatai kā jebkas cits līdzšinējā mūžā, izņemot tās pāris nedēļas 7.klasē, kad mēģināju rakstīt īstu dienasgrāmatu. A tagad frendlistē ir ne tikai RL paziņas, bet arī kolēģi un cilvēki, kuru emuāri tādu vai citu iemeslu dēļ mani ieinteresējuši. Un, ja par pirmajiem zinu, ka varu bliezt pohuj cik personisku stuffu, jo viņus tas tikai uzjautrinās, no pārējiem tas jobanais žurnāla raksts iemācījis piesargāties. Turklāt, jo personiskākas pārdomas, jo mazāk gribas tās kādam rādīt. Bet pārdomas pierakstīt vajag - un bez pašcenzūras.
Vienvārdsakot, jāreorganizē ciba. Tojestj, vienkārši jāsāk privātot ieraksti, bļe.
Tas bija agrākā ieraksta paraugs. Tagadējais ar šādu pašu domu būtu: "Eh, vajadzēs lietot visus trīs cibas drošības settingus :/." Vēl pēc pāris gadiem droši vien: "lol, man ienāca prātā rakstīt nopietni". Jo vairāk lasītāju, jo atsvešinātāks autors. Viņš var būt bezgalīgi tuvs tikai tad, ja mērķauditorija ir viens cilvēks vai visa pasaule.
Kad sākumā manu cibu lasīja trīs cilvēki, mierīgi tajā bliezu visu, kas un kā vien ienāca prātā, izplūstot nejēdzīgi detalizētos stāstījumos un garās pārdomās par katru sīkumu. Būtībā tā bija tuvāk dienasgrāmatai kā jebkas cits līdzšinējā mūžā, izņemot tās pāris nedēļas 7.klasē, kad mēģināju rakstīt īstu dienasgrāmatu. A tagad frendlistē ir ne tikai RL paziņas, bet arī kolēģi un cilvēki, kuru emuāri tādu vai citu iemeslu dēļ mani ieinteresējuši. Un, ja par pirmajiem zinu, ka varu bliezt pohuj cik personisku stuffu, jo viņus tas tikai uzjautrinās, no pārējiem tas jobanais žurnāla raksts iemācījis piesargāties. Turklāt, jo personiskākas pārdomas, jo mazāk gribas tās kādam rādīt. Bet pārdomas pierakstīt vajag - un bez pašcenzūras.
Vienvārdsakot, jāreorganizē ciba. Tojestj, vienkārši jāsāk privātot ieraksti, bļe.
Tas bija agrākā ieraksta paraugs. Tagadējais ar šādu pašu domu būtu: "Eh, vajadzēs lietot visus trīs cibas drošības settingus :/." Vēl pēc pāris gadiem droši vien: "lol, man ienāca prātā rakstīt nopietni". Jo vairāk lasītāju, jo atsvešinātāks autors. Viņš var būt bezgalīgi tuvs tikai tad, ja mērķauditorija ir viens cilvēks vai visa pasaule.
Comments
|
visiem visi ir pohui.
(Reply to this) (Thread)
|
man nav pohuj lielākā daļa piefrendoto.
(Reply to this) (Parent)
ir tacu opcija - draugu grupas. bet pec pieredzes varu teikt, ka taapat izgjerbshanas kaare njem virsroku sheit un tik un ta beigaas Tu esi tur, kur Tu esi :) pec tam Tu pierodi un tad ir vienalga.
vajag papildus žurnālus un īstos džekus par to informēt, neīstos nē :)
vai arī tematiskos žurnālus
personības dalīšanās visā tās skaistumā :)
vai arī tematiskos žurnālus
personības dalīšanās visā tās skaistumā :)
(Reply to this) (Thread)
|
vai. es ar kādreiz raizējos. tagad tik vien kā viegli piesarkstu sabiedriskās vietās uzskrienot cibiņiem, ko praktiski nepazīstu, bet viņi zina visu par manas vecmāmiņas trešā vīra brāli. tevi ieraugot ar droši vien piesarktu. ja atpazītu.
bet citādi. plus mīnus visiem tiešām viss vienalga. un tas plus tāds sīciņš
bet citādi. plus mīnus visiem tiešām viss vienalga. un tas plus tāds sīciņš
|
Tu vairs nedalīsies savās pārdomās par svaigākajām onanēšanas pieredzēm?