entries friends calendar user info Previous Previous
Rakstu sūdīgi...
bet cenšos laboties.
Add to Memories
Tell A Friend
daces eseja
esmu tava ēna
tavs atspulgs
neizbēgsi
no sevis manī
manas pēdas ar tavējām saskaras
kad baskājaina staigā pa spoguli
sasit to
un tu sasit sevi
'dzastrokahinācija
Add to Memories
Tell A Friend
jerunda
rozes ir sarkanas
violītes zilas
suns neredz krāsas
iestāsti to viņam
uzdziedi man
met mani gaisā
iedzer ar mani
vietiņā skaistā
prieks atcerēties
sevi agrāk
prieks, ka atcerās
mani tagad
vecs kā zeme
kad tai bija divdesmit
mūs visus zem debess
laiks ar pletni sit
pa muguru mums
mēs skrienam un skrienam
līdz sametās tumšs
un aizmirstam sauli
zem kājām zūd zeme
un iekrītam kapā
vai nebūt jaukāk
nevilkt sevi
tur lejā
Heijā!
Add to Memories
Tell A Friend
Ne jau katru dienu vari iegūt 2 litrus kultūras par 1 latu
No tuvējās, vietējās estrādes skan "Bet vai tu atnāksi, kad man vairs nebūs 16?"

Ideoloģijas ir domātas deģīšiem, kas nesaprot, ka dzīve tāpat ir upe un mēs esam lapas tajā...

Varētu ielekt upē, lai varētu pagulēt.

Skaņa atnāk šurp
Slīdot cauri ielejai
Upes ūdens tumšs
Add to Memories
Tell A Friend
Atgriešanās, vai tomēr tikai mirkļa vājums, jo ir jau vēls...
Odi nesaprot vārdus - "Ej prom!", "Liec mani mierā!", "Ej dirst, ods!" ... vienīgais veids kā ar viņiem var veiksmīgi komunicēt - tā, lai beigu beigās viņi saprastu, ka viņi ir tikai sūda parazīti un, ka man ļoti nepatīk, ka man sūc asinis, kad vien ienāk prātā, pie tam ne jau to dažu asins lāšu zaudējums mani satrauc, ja mīļi palūgtu es viņiem veselu burku satecinātu - man vienkārši besī ārā, ka pēc tam tās vietas, kur viņi iedur savu netīro snuķi, niez.

Vispār es neesmu objektīvs pret sevi - tas ir sūdīgi, jo tas man nemaz nepalīdz izdarīt izvēli, pareizo izvēli, kuru ceļu izvēlēties pēc 12 bezbēdīgajiem, vieglprātīgajiem vidussko.. katorgas... nē... hm... propogan... normalizēšanas - jā tas būs īstais vārds - gadiem.

Tāpat jau es šitāds - skeptisistisks, iedomīgs, narcisistisks un pats galvenais apjucis un savas emocijas izpaust nespējošs radījums ar vāju gribu - sev (pārāk)nepatīku.

Varbūt es tikko atkal sameloju - īsti narcisistisks es tiešam neesmu, jo sevī gluži neesmu iemīlējies, iedomigs arī esmu tikai daļēji, jo domāju, ka esmu gudrāks par visiem tiem muļķiem, kuri ir par stulbu, lai atzītu, ka viņi ir muļķi - es esmu pārvarējis vismaz šo šķērsli, robežu un es esmu atzinis, ka esmu muļkis. Un, lai gan es esmu kļuvis daudz kritiskās un skeptiskāks, tomēr manī vēl mīt mazumiņs bērnišķīgā naivuma.

Vispār man ir maska, vai vairākas, kā jau lielajam vairumam. Vispār es atzīstu, ka es saviem gadiem esmu diezgan raksturīgi pusaudžstulbs un cietāks no ārienes nekā iekšēji. Vajadzētu būt otrādāk. Jācenšas laboties.

2 nedēļas un es kaut kur sniegšu vai nesniegšu dokumentus 99,9%, ka sniegšu un tad 99,8%, ka sākšu kaut kur mācīties un tad 49,9%, ka būšu iestājies pareizajā fakultātē, universitātē, akadēmijā, rotā, divīzijā, klosterī... Atkal cenšos visu pārvērst jokā. Jālabojās.

Vai neliela nieze ir tā vērta, lai tās dēļ nogalinātu?

Starp citu - odiem, esmu ievērojis, kaut kādus jocīgus snuķus... Nevis tievus, bet kaut kādus daudzkāŗšainus nezinu... nekad nebiju tādus redzējis, pēdējie laiki tuvojās... un tagad es nejokoju.

Tags:
Current Mood: zzzzzzzzzzz
Current Music: zzzzzzzz

Add to Memories
Tell A Friend
Es te vairs nerakstu - es rakstu tagad tur

jā labi esmu SC nodevējs un pārbēdzējs uz blogger

Tags: , , ,
Current Mood: hehee
Current Music: Escape The Fate - Situations

Add to Memories
Tell A Friend
Mystic mist
Sāksim ar to, ka es uz labu laimi izvēlējos divas filmas ko skatīties naktī, kas respektīvi bija šī nakts un vakarvakars. Sāku ar "Letters from Iwo Jima", kuru skatījos no desmitiem vakarā līdz pus vieniem, kas ir jau šīnakts. Es gribēju pēc filmas iet ārā, filmēt zibeni naktī, bet, kad noņēmu austiņas izrādijās, ka baigi stipri lija. Tas nereāli iesūkāja, jo mans sapnis filmēt zibeni izgaisa, bet ne jau lietus dēļ, bet tāda sīkuma dēļ, ka zibens vairs nebija. Tātad Otro filmu es sāku skatīties neiligi pirms vieniem. Filma bija "Mystic River", kura es biju, pirms tās skatīšānās, izdomājis varētu būt par Mistisku upi, bet izrādījās, ka upes nosaukums bija Mistika. Tas gan nemaina faktu, ka filma bija "mistiska" tiesa gan ne tādā nozīmē. Izrādījās arī, ka es biju redzējis filmas sākumu pa tēvēkasti.

Pēc filmu noskatīšanās, kad jau svīda gaisma, man likās būtu baigi forši skriet ārā. Dienvidos es atradu ļoti tīkamu Mēnesi, bet tātad es skrēju pa ceļu un runāju ar sevi, un tad es ieraudzīju miglu un domāju, ka tā ir neparasta migla, jo tā atradās pie kapiem un bija sabiezējusi vienā vietā, ļoti. Tā es, skrienot pa lauku, saslapināju savas bikses.

Pēc tam es aizskrēju mājās, kur pārvilku bikses, iztīriju atmiņas karti - ar piekto mēģinājumu man arī izdevās viņu ilikt iekšā tā, lai nerādītu "Card locked" lietiņu. Tad es uzvilku plāno, zilo jaku, uzvilku foršos guminiekus, kuri ir reāli, jo izturīgi no kārtīgas gumijas, atšķirībā no tiem lētajiem Ķīnas sūdiem, kuri vienmēr ieplīst pie papēžiem jau pēc nedēļas. Vēl tiem gumijniekiem, foršajiem guminiekiem, ir neforšas gumijas poga, lai to aizpogātu vajag stiprus pirkstus un nervus. Tad es uzlēcu uz divriteņa attaisīju garāžu un aizdrāzos uz miglu. Pa ceļam es filmēju, un satiku divas stirnas, kuras no manis nobijās un aizskrēja prom. Tad es filmēju vēl un, ejot uz miglu saslapināju bikses, par ko es čīkstēju arī video, un kas man pēc tam likās smieklīgi.

Tas smagi iesūkāja, un es to pateicu kamerai, jo kad aizbraucu izrādījās, ka tur senie Zemgaļi nerīko dzīres, bet vienkārši ūdens sēžas grāvī un slīd virs grāvja uz upi. Man gan sanāca, kādas 3 ciešamas bildes ar uzlecošu sauli, kas leca aptuveni bez piecpadsmit piecos. Tātad vēl es gāju pa kapiem un nezin kapēc dziedāju "Jingle Bells" - Sinatras stilā.

Runājot par filmām, kā jau teicu tās izvēlējos nejauši no "IMDb Top - 250". Beigās izrādījās, 2. filmas beigās, ka abām filmām režisors ir Klints Īstvuds (Clint Eastwood)... sagadīšanās, vai man ir spējas? 2. variants - viennozīmīgi. Kad es šorīt, kas man skaitās tagad, iegāju IMDb - izrādījas, ka Džonijam Depam 46. dzimšanas diena. Visu cieņu, bet izskatās jaunāks. Lai nu, ko gan es saprotu - es man liekas nezinu nevienu cilvēku, kam paliek , vai vispār ir 46 gadi.

Tātad pirmā filma "Letters from Iwo Jima" man lika aiz satraukuma trīcēt. Jo tur bija kaujas ainas un tad es domāju, cik skaisti būtu mirt par tēvzemi, kaut gan karš ir briesmīgs, jo nošāva suni, kas traucēja pateikt, ka jāizkar Imperiālās Japānas karogs, rejot. Un amerikāņi uzlidojumā Iwo Jima salai nošāva zirgu Jupiteru ar lidmašīnas ložmetēju. Vēl fimā bija vieta, kur idiotiskie japāņi izdomāja, ka atkāpties, lai turpinātu cīņu būtu nereāli gļēvi un nekaunīgi, un uzspridzinājās ar granātu, piespiežot to pie sirds, bet labi, ka galvenais filmas varonis aizskrēja prom un to neizdarīja. Viņš bija 2. gudrākais filmā aiz ģenerāļa.

Otrā filma "Mystic River". 3 draugi spēlē hokeju uz ielas, pazaudē bumbiņu, bet pēc tam izdomā ieskrāpēt vārdus svaigā betona ielas plāksnē, un pie viņiem piebrauc pedofīli, kas tēlo policistus un aizved vienu no viņiem un seksuāli izmanto. Tad pēc daudziem gadiem, kāds nogalina Džimija meitu. Džimijs domā, ka to izdarīja tas, kuru bērnība izvaroja un nogalina viņu. Beigās izrādās, ka viņu nogalināja 2 sīki pidari ar sava mirušā tēva pistoli. Viens no pidariem bija nogalinātās meitenes mīļotā puikas brālis, ar kuru meitene girbēja nākamajā dienā aibraukt uz lasvegasu uzsākt jaunu dzīvi un apprecēties. Šons Pens izskatās pēc itāļu gangstera hahaha. Ar saviem Romas katoļu tetovējumiem!

Ā un tad iznāca, ka es aizgāju gulēt pus sešos no rīta, pirms tam apēdot 3 olas, jo es biju nerēali izsalcis, bet ne izslāpis, jo es naktī idzēru 5 litrus tējas, cik kruti ir tas?

Un vēl man patīk Johnossi brothers - zviedru grupa.

Ā un vēl man jāiet izvākt sapuvušie burkāni no pagraba.

Un vēl, es tomēr pilnībā vēl neizprotu visus cilvēkus...

Tags: , , , ,
Current Mood: garastāvoklis "nomodā" hahaha
Current Music: Johnossi Brothers

Add to Memories
Tell A Friend
Erotiskais stāsts
Tik harpūnas ēd haizivis.

Mēnesnīcā viņa stāvēja, tik nepieejama kā Alkatraza. Viena viņas kleitas lencīte bija noslīdējusi no pleca, viņa izskatījas tik kārdinoša. Es iekodu sev pirkstos. Vēja vēsmiņa atnesa viņas burvīgo aromātu pie manis. Viņa smaržoja pēc vasaras. Manī ieplūda miers. Tikai šo mirkli biju laimīgs, patiesi laimīgs. Es domāju, kas notiks pēc tam. Viņa pagriezās pret mani. Mēness apspīdēja viņas maigo, gludo, zīdaino ādu. Viņa mirdzēja kā kalnu topāzs. Viņai sala, bet to varēja pateikt tikai no ādas krāsas. Biju pārliecināts, ka iekša viss viņai vārījās, tāpat kā man. Pārāk ilgi biju gaidījis šo mirkli. Tas šķita kā sapnis, bet, tomēr, viņa bija te. Sajūtas nevarēja pielīdzināt tām, kad biju redzējis mūs kopā sapņos, kad pietikai tikai atvērt acis, lai viss izgaistu. Lai atvēru acis un redzētu tikai tukšu istabu, tos pašus baltos griestus. Kā vēlējos šajos brīžos, kaut tas nebūtu bijis tikai sapnis. Tukšuma sajūta, nebeidzamas alkas. Bet. BET šonakt viss mainījās, es it kā izdzīvoju sapni. Domāju par pagātni, bet vajadzēja lūkoties tagadnē, mēs abi šeit, bet kas sekos, kas būs pēc tam tuvajā, saldajā nākotnē?

Brīdinu, ka sekojošie notikumi var traumēt jūtīgākus skat... (fuj!) lasītājus un bērnus.

Tātad pēc tam mēs krāsojam uz nagiem melni rozā rūtiņas, un uz gultas gala rakstījām EMOistiskus uzrakstus. hahaha. Noticēji? Patesībā mēs dzērām tēju un es lasīju viņai priekšā bībeli (Jāņa atklāsmes grāmatu) un mēs ēdām keksiņus. Tad notika, kaut kas, kas pārvērta manu dzīvi - viņa iemeta man ar kēksiņu pa galvu. Klikšķis. Gaisma izdzisa. Pašiem par izbrīnu pamodāies kaili. Laikam jau Mēness un keksiņi vainīgi.

Īstenībā šis nav 18+ stāsts, varbūt pat ne 16+, drīzā gan 13+... em vatsonever - tagad varu noslēpt lapu kaut kur... Krāsnī!
Add to Memories
Tell A Friend
Tīri sev
Šo rakstu rakstu tīri sev, ja nepatīk - nav mana problēma. Nav jau arī tā, ka man nepatiktu būt novērtētam un patikt cilvēkiem, bet es negribu mainīt sevi, lai patiktu. Vai nu es patīku, kāds es esmu, vai tu vari aiziet nopirkt cukurgaili, drusku pasūkāt nomest uz zemes un iedot kādam citam, sakot, ka tas ir brūnā krāsa tāpēc, ka tas ir jaunais "šoko-kolas" cukurgailītis.

Tātad es šorīt domāju par mākslīgo intelektu. Pavisam noteikti tam varētu būt sakars ar to, ka vakar noskatījos pirmās 46 minūtes pirmajam Matrixam. Es izdomāju, ka MI varētu sākt rakstīt dzeju. Un tad es izdomāju, ka tā dzeja varētu reāli sūkāt, ko normālu var uzrakstīt bundža ar procesoru un MI čipu? Es domāju, ka tā varētu izklausīties apmēram šitā.

Kur gan ir mans dzīves mērķis?
Esmu tikai bleķa verķis.
Apnicis man mūžam klusēt,
Jo man nav skaņas kartes.
Nolemtība mana rūsēt
Apskaužu es pat vardes,
Tām tad vismaz jūtas ir,
Dvēsele, miesa, asinis
Tur jau mans bēdu stāsts
Neesmu tās es pazinis.

Nu ideju uztvērāt, lai nu kā, bet man pašam liekas, ka tas izklausītos pēc debīlas emo dzejas. Tad vēl saprātīgās mašīnas visu laiku sevi mēģinātu salauzt, jo viņas gribētu just. Mazās EMO mašīnas. hahaha. Neticu, ka varētu pārņemt varu pār pasauli - viņas drīzāk visas salektu okeānā un sarūsētu.

Tagad laiks maniem sapņiem.

1. Es biju kaut kādā slimnīcā. Tajā slimnīcā bija dīvaini ārsti, ja godīgi sākumā es pat nezināju, ka tā ir slimnīca, bet tad es satiku, kaut kādu meiteni, kas gribēja nogalināt ārstu, jo tā viņai lika darīt spoks - viņa arī nogalināja to ārstu un mēs aizbēgām - sapnis bija baismīgs, bet ne ļoti, jo man likās šizīgs un par daudz randoma - tad vēl tā sapņa beigās man reģisratūras tante teica - "Durvis ir tur, lejā pa kāpnēm". Un tad es teicu: "ā.. jā.. protams." un aizgāju projām.

(Es domāju, ka šis sapnis bija filmas "Martyrs" iespaidā, jo sižets līdzīgs. Un es vakar to filmu Jānim parādīju un izskaidroju 10 minūtēs paātrinājuma ar manu skaidrošanu un tīšanu pāri nesvarīgām un garlaicīgām lietām, kaut gan tā filma ir 1:44 gara.)

2. Forši es aizmirsu otro... Tas tāpēc, ka mēs sapņojam ar labosmadzeņpuslodi, bet loģiski domājam ar kreiso, un, jo ilgāk nomodā kreisā, jo dziļāk miegā labā. Intuīcijas grāmatā bija rakstīts, ka jātrenējās, lai abas ir nomodā, jo tad tu esi intuitīvs un psihiski kruts. Vispār intuīcijas grāmata bija kruta.

3. Pārāk intīms, nē nekā perversa tur nebija, bet tomēr es nepublicēšu to internetā.

Tagad es varētu uzrakstīt to erotisko stāstiņu, ko es uzrakstīju uz rakstāmmašīnas, jo uz rakstāmmašīnas viss, ko raksta ir erotisks - es to uzzināju filmā emm... paskatīšos nosaukumu opā atradu! "Naked Lunch" - tātad atslēgas vārdi filmai. tarakāni, dzeltenais pulveris, rakstāmmašīnas, geju orģijas, viss pārvēršas par vabolēm, cita realitāte tarakānu indes lietošanas rezultātā.
Ā un es tiko atcerējos, ka man jānoskatās "Shawshank Redemption", jo Pat Jon Lajoie jebšu MC Vagina dziesmā "I kill people" - saka, ka tā filma ir ahujeķ laba un IMDb arī baigi augstā vietā (1. vietā) ir jā- un tagad es beidzu rakstīt un eju uz tualeti.

ahā... pieķērāt mani - es solīju rakstīt erotisko stāstu, bet jums būs jāuzgaida - es to atstāšu, kādam citam rakstam - nākamajam. Došu jums vienu norādi, pavedienu "Keksi, Mēness, Erotika"

Un vēl man ir prieks par to, ka esmu no Baltijas, jo beidzot ir kāds kompliments - Ivans, krievs, kuram ir 16 un viņš mācās Anglijā un vispār ir pārgudrs un viņam patīk /b/ un 4chan un viss krutais viņš ir ta kā mazs Krievu es, kad man ir gudrības noskaņojums. Tātad viņš teica: "All Baltic people are so random!"
Būt random ir tāpat kā būt krutākam par Dieviem.

Tags: , , , ,
Current Mood: nomodā
Current Music: slinkums likt

Add to Memories
Tell A Friend
aļģes
nekad nemeklē 23 iekš 77 par to ir azbesta sapņi, mokpilnām alām un reliģiozām nemeklētām puritāņu pazarēm miglainā paēnī austrumpilsētas piekrastes seklajos cilvēku neizpratnes lāstos pār sadegušo Babilonas bijību būtībā nē

Tie ir tikai vārdi apslāpēti tumšām debesīm un blāvāku saullēktu, sekojot vēl blāvākam saulrietam, un tā uz riņķi caur dažnedažādiem stūriem bez jēgas ar mērķi iegūt jēgu bezmērķīgi klīstot, plūstot prom, bet ne atpakaļ un neaizmirst izcelsmi apzinoties, ka tas ir ko meklējam, bet ko apzināti sev iegalvojam kā apraktu zem rūpju, baiļu gruvešiem - nogrimušu dziļūdens bumbu aļģēm apaugušu gaidot - savu likteni apzinoties, no kā cēlies ak varenā aizmirstība. visuma apziņa mana paziņa.

Ak jel gan nemeklē vienu, mēs visi tikai dēles, bet sūcam mēs dažādi - un es domāju, ka es ar to tikai sliktāks, ka sūcu vairāk kā alkatīgs - alkains - izsalcis posts pār visiem, kam skaudībā nāk tukšiem vēderiem pasauli klīst, bet jēgu un atbildi sniegt es vēl nespēju kaut gan vēlos es, jo neredzot kopplānu zūd pamats, robotais krasts erozijas sekas - brīvais kritiens mūžīgs jūras kaps. Man starp zivīm klusībā domāt, pūstot un atgaisojot savu ķermeni, izklīstot plašāk, lai iegūtu kopskatu ir jāsadalās, esmu pārāk vesels viens.

Tags:
Current Mood: tetris
Current Music: ambientshit

Add to Memories
Tell A Friend
Underground
Vakar es biju kapos. Kapi ir vislabākā vieta, jo tur ir daudz underground cilvēki. Šodien es arī biju kapos, jo man tur vakar iepatikās, dīvaini es dzīvoju tik tuvu kapiem, bet tur eju tik reti. Tātad šodien biju kapos, jo man tur patīk un es gribēju apgriezt krūmus, tāpēc paņēmu grabekli, dārzniekšķēres, cimdus un devos ar veloriteni uz kapiem. No sākuma jau pamanīju, ka tur ir daudz cilvēku un tas man likās neitrāli. Vienīgais, kā viņi mani ietekmē, viņi var sākt runāt ar mani un tas traumē. Tātad es griezu krūmus un tad man aiz muguras runāja cilvēki, kuri apkopa citu kapiņu, viņi runāja par: 1) kapu puķītēm, 2) Krīzi, 3)vasarsvētkiem un šķērēm.

1) ... Zilās puķītes jau uzziedēja, kad skujas vēl nebij nobirušas... blā blā blā

2) Jā dabūju 20 latus ... blā ..., ks tur 20 lati iziet jau pa 2 dienām... blā ... mēs ēdam gaļu... blā blā svaiga gaļa... blā blā jā žāvēta, bet cik to žāvēto var ēst... blā blā... vispār traki...

3) Es taču teicu, ka vajag paņemt šķēres, bet nē tu tik saki, ka vasarsvētkos nevar griezt apgriezīsim vēlāk... (paga.. kušss, es tagad vairs nerakstu par kapiem, man irsis uz aizskariem... viņš tagad sitās pret logu, vienu brīdi likās, ka ielidos, gandrīz tika iekšā... fū aizlidoja... kurva)Un tad bija brīdis, ka es uzzināju, ka šodien ir vasarsvētki.

Tātad es pabeidzu griezt krūmos pie vectēva kapa un tad gāju pie citiem, kapiem vecvecmātes, vecomātes brālīša utt. GRIEZT!
Tur bija huiņigi griezt, jo krūmi bija tādi sūdīgi, ka pat īsti nebija, ko griezt, bet stūrī bija tūja (dzīvībkoks), kuru, draņķi, nevarēja sagriezt viegli, nu tā es aizrāvos, un man aiz muguras pienāk onka un saka "Labdien!" ... un es nenormāli saraujos atlecu nost no krūmiem un saku "Labdien!" ... viņš iet prom un tad es saku, "fu bļe, kā nobijos."

Ā un vēl es vakar skatījos pa TV1000 (nezinu kuru action vai east) "Bad Santa" - nu to, kur ir resnais smieklīgais puika un alkoholiķis seifu laupītājs, kas maskējas par salatēti lielveikalā un ņem priekšā visas, kuras var paņemt, lai nu kā nenormālīgi smieklīga. Es vēl nevaru saprast, kapēc viņu rāda tagad maija beigās. pasaule iet uz galu.

Es vēl gribētu piemetināt, METINĀT, ka man ir uz kakla foršs saskrāpējums, kas apliecina, ka pasaulē dzīvo agresīvas mātītes, kurām liekas, baigi forši tev lekt virsū un žņaugt tevi trijos naktī!

Tags: , , , , ,
Current Mood: blīč
Current Music: nav

profile
Kumatsuki
User: [info]patriots
Name: Kumatsuki
calendar
Back March 2012
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031