Tags: es, nerakstu, te, vairs
Current Mood: hehee
Current Music: Escape The Fate - Situations

Sāksim ar to, ka es uz labu laimi izvēlējos divas filmas ko skatīties naktī, kas respektīvi bija šī nakts un vakarvakars. Sāku ar "Letters from Iwo Jima", kuru skatījos no desmitiem vakarā līdz pus vieniem, kas ir jau šīnakts. Es gribēju pēc filmas iet ārā, filmēt zibeni naktī, bet, kad noņēmu austiņas izrādijās, ka baigi stipri lija. Tas nereāli iesūkāja, jo mans sapnis filmēt zibeni izgaisa, bet ne jau lietus dēļ, bet tāda sīkuma dēļ, ka zibens vairs nebija. Tātad Otro filmu es sāku skatīties neiligi pirms vieniem. Filma bija "Mystic River", kura es biju, pirms tās skatīšānās, izdomājis varētu būt par Mistisku upi, bet izrādījās, ka upes nosaukums bija Mistika. Tas gan nemaina faktu, ka filma bija "mistiska" tiesa gan ne tādā nozīmē. Izrādījās arī, ka es biju redzējis filmas sākumu pa tēvēkasti.

Pēc filmu noskatīšanās, kad jau svīda gaisma, man likās būtu baigi forši skriet ārā. Dienvidos es atradu ļoti tīkamu Mēnesi, bet tātad es skrēju pa ceļu un runāju ar sevi, un tad es ieraudzīju miglu un domāju, ka tā ir neparasta migla, jo tā atradās pie kapiem un bija sabiezējusi vienā vietā, ļoti. Tā es, skrienot pa lauku, saslapināju savas bikses.

Pēc tam es aizskrēju mājās, kur pārvilku bikses, iztīriju atmiņas karti - ar piekto mēģinājumu man arī izdevās viņu ilikt iekšā tā, lai nerādītu "Card locked" lietiņu. Tad es uzvilku plāno, zilo jaku, uzvilku foršos guminiekus, kuri ir reāli, jo izturīgi no kārtīgas gumijas, atšķirībā no tiem lētajiem Ķīnas sūdiem, kuri vienmēr ieplīst pie papēžiem jau pēc nedēļas. Vēl tiem gumijniekiem, foršajiem guminiekiem, ir neforšas gumijas poga, lai to aizpogātu vajag stiprus pirkstus un nervus. Tad es uzlēcu uz divriteņa attaisīju garāžu un aizdrāzos uz miglu. Pa ceļam es filmēju, un satiku divas stirnas, kuras no manis nobijās un aizskrēja prom. Tad es filmēju vēl un, ejot uz miglu saslapināju bikses, par ko es čīkstēju arī video, un kas man pēc tam likās smieklīgi.

Tas smagi iesūkāja, un es to pateicu kamerai, jo kad aizbraucu izrādījās, ka tur senie Zemgaļi nerīko dzīres, bet vienkārši ūdens sēžas grāvī un slīd virs grāvja uz upi. Man gan sanāca, kādas 3 ciešamas bildes ar uzlecošu sauli, kas leca aptuveni bez piecpadsmit piecos. Tātad vēl es gāju pa kapiem un nezin kapēc dziedāju "Jingle Bells" - Sinatras stilā.

Runājot par filmām, kā jau teicu tās izvēlējos nejauši no "IMDb Top - 250". Beigās izrādījās, 2. filmas beigās, ka abām filmām režisors ir Klints Īstvuds (Clint Eastwood)... sagadīšanās, vai man ir spējas? 2. variants - viennozīmīgi. Kad es šorīt, kas man skaitās tagad, iegāju IMDb - izrādījas, ka Džonijam Depam 46. dzimšanas diena. Visu cieņu, bet izskatās jaunāks. Lai nu, ko gan es saprotu - es man liekas nezinu nevienu cilvēku, kam paliek , vai vispār ir 46 gadi.

Tātad pirmā filma "Letters from Iwo Jima" man lika aiz satraukuma trīcēt. Jo tur bija kaujas ainas un tad es domāju, cik skaisti būtu mirt par tēvzemi, kaut gan karš ir briesmīgs, jo nošāva suni, kas traucēja pateikt, ka jāizkar Imperiālās Japānas karogs, rejot. Un amerikāņi uzlidojumā Iwo Jima salai nošāva zirgu Jupiteru ar lidmašīnas ložmetēju. Vēl fimā bija vieta, kur idiotiskie japāņi izdomāja, ka atkāpties, lai turpinātu cīņu būtu nereāli gļēvi un nekaunīgi, un uzspridzinājās ar granātu, piespiežot to pie sirds, bet labi, ka galvenais filmas varonis aizskrēja prom un to neizdarīja. Viņš bija 2. gudrākais filmā aiz ģenerāļa.

Otrā filma "Mystic River". 3 draugi spēlē hokeju uz ielas, pazaudē bumbiņu, bet pēc tam izdomā ieskrāpēt vārdus svaigā betona ielas plāksnē, un pie viņiem piebrauc pedofīli, kas tēlo policistus un aizved vienu no viņiem un seksuāli izmanto. Tad pēc daudziem gadiem, kāds nogalina Džimija meitu. Džimijs domā, ka to izdarīja tas, kuru bērnība izvaroja un nogalina viņu. Beigās izrādās, ka viņu nogalināja 2 sīki pidari ar sava mirušā tēva pistoli. Viens no pidariem bija nogalinātās meitenes mīļotā puikas brālis, ar kuru meitene girbēja nākamajā dienā aibraukt uz lasvegasu uzsākt jaunu dzīvi un apprecēties. Šons Pens izskatās pēc itāļu gangstera hahaha. Ar saviem Romas katoļu tetovējumiem!

Ā un tad iznāca, ka es aizgāju gulēt pus sešos no rīta, pirms tam apēdot 3 olas, jo es biju nerēali izsalcis, bet ne izslāpis, jo es naktī idzēru 5 litrus tējas, cik kruti ir tas?

Un vēl man patīk Johnossi brothers - zviedru grupa.

Ā un vēl man jāiet izvākt sapuvušie burkāni no pagraba.

Un vēl, es tomēr pilnībā vēl neizprotu visus cilvēkus...

Tags: filmas, kapi, migla, saullēkts, tēja
Current Mood: garastāvoklis "nomodā" hahaha
Current Music: Johnossi Brothers

Tik harpūnas ēd haizivis.

Mēnesnīcā viņa stāvēja, tik nepieejama kā Alkatraza. Viena viņas kleitas lencīte bija noslīdējusi no pleca, viņa izskatījas tik kārdinoša. Es iekodu sev pirkstos. Vēja vēsmiņa atnesa viņas burvīgo aromātu pie manis. Viņa smaržoja pēc vasaras. Manī ieplūda miers. Tikai šo mirkli biju laimīgs, patiesi laimīgs. Es domāju, kas notiks pēc tam. Viņa pagriezās pret mani. Mēness apspīdēja viņas maigo, gludo, zīdaino ādu. Viņa mirdzēja kā kalnu topāzs. Viņai sala, bet to varēja pateikt tikai no ādas krāsas. Biju pārliecināts, ka iekša viss viņai vārījās, tāpat kā man. Pārāk ilgi biju gaidījis šo mirkli. Tas šķita kā sapnis, bet, tomēr, viņa bija te. Sajūtas nevarēja pielīdzināt tām, kad biju redzējis mūs kopā sapņos, kad pietikai tikai atvērt acis, lai viss izgaistu. Lai atvēru acis un redzētu tikai tukšu istabu, tos pašus baltos griestus. Kā vēlējos šajos brīžos, kaut tas nebūtu bijis tikai sapnis. Tukšuma sajūta, nebeidzamas alkas. Bet. BET šonakt viss mainījās, es it kā izdzīvoju sapni. Domāju par pagātni, bet vajadzēja lūkoties tagadnē, mēs abi šeit, bet kas sekos, kas būs pēc tam tuvajā, saldajā nākotnē?

Brīdinu, ka sekojošie notikumi var traumēt jūtīgākus skat... (fuj!) lasītājus un bērnus.

Tātad pēc tam mēs krāsojam uz nagiem melni rozā rūtiņas, un uz gultas gala rakstījām EMOistiskus uzrakstus. hahaha. Noticēji? Patesībā mēs dzērām tēju un es lasīju viņai priekšā bībeli (Jāņa atklāsmes grāmatu) un mēs ēdām keksiņus. Tad notika, kaut kas, kas pārvērta manu dzīvi - viņa iemeta man ar kēksiņu pa galvu. Klikšķis. Gaisma izdzisa. Pašiem par izbrīnu pamodāies kaili. Laikam jau Mēness un keksiņi vainīgi.

Īstenībā šis nav 18+ stāsts, varbūt pat ne 16+, drīzā gan 13+... em vatsonever - tagad varu noslēpt lapu kaut kur... Krāsnī!

Šo rakstu rakstu tīri sev, ja nepatīk - nav mana problēma. Nav jau arī tā, ka man nepatiktu būt novērtētam un patikt cilvēkiem, bet es negribu mainīt sevi, lai patiktu. Vai nu es patīku, kāds es esmu, vai tu vari aiziet nopirkt cukurgaili, drusku pasūkāt nomest uz zemes un iedot kādam citam, sakot, ka tas ir brūnā krāsa tāpēc, ka tas ir jaunais "šoko-kolas" cukurgailītis.

Tātad es šorīt domāju par mākslīgo intelektu. Pavisam noteikti tam varētu būt sakars ar to, ka vakar noskatījos pirmās 46 minūtes pirmajam Matrixam. Es izdomāju, ka MI varētu sākt rakstīt dzeju. Un tad es izdomāju, ka tā dzeja varētu reāli sūkāt, ko normālu var uzrakstīt bundža ar procesoru un MI čipu? Es domāju, ka tā varētu izklausīties apmēram šitā.

Kur gan ir mans dzīves mērķis?
Esmu tikai bleķa verķis.
Apnicis man mūžam klusēt,
Jo man nav skaņas kartes.
Nolemtība mana rūsēt
Apskaužu es pat vardes,
Tām tad vismaz jūtas ir,
Dvēsele, miesa, asinis
Tur jau mans bēdu stāsts
Neesmu tās es pazinis.

Nu ideju uztvērāt, lai nu kā, bet man pašam liekas, ka tas izklausītos pēc debīlas emo dzejas. Tad vēl saprātīgās mašīnas visu laiku sevi mēģinātu salauzt, jo viņas gribētu just. Mazās EMO mašīnas. hahaha. Neticu, ka varētu pārņemt varu pār pasauli - viņas drīzāk visas salektu okeānā un sarūsētu.

Tagad laiks maniem sapņiem.

1. Es biju kaut kādā slimnīcā. Tajā slimnīcā bija dīvaini ārsti, ja godīgi sākumā es pat nezināju, ka tā ir slimnīca, bet tad es satiku, kaut kādu meiteni, kas gribēja nogalināt ārstu, jo tā viņai lika darīt spoks - viņa arī nogalināja to ārstu un mēs aizbēgām - sapnis bija baismīgs, bet ne ļoti, jo man likās šizīgs un par daudz randoma - tad vēl tā sapņa beigās man reģisratūras tante teica - "Durvis ir tur, lejā pa kāpnēm". Un tad es teicu: "ā.. jā.. protams." un aizgāju projām.

(Es domāju, ka šis sapnis bija filmas "Martyrs" iespaidā, jo sižets līdzīgs. Un es vakar to filmu Jānim parādīju un izskaidroju 10 minūtēs paātrinājuma ar manu skaidrošanu un tīšanu pāri nesvarīgām un garlaicīgām lietām, kaut gan tā filma ir 1:44 gara.)

2. Forši es aizmirsu otro... Tas tāpēc, ka mēs sapņojam ar labosmadzeņpuslodi, bet loģiski domājam ar kreiso, un, jo ilgāk nomodā kreisā, jo dziļāk miegā labā. Intuīcijas grāmatā bija rakstīts, ka jātrenējās, lai abas ir nomodā, jo tad tu esi intuitīvs un psihiski kruts. Vispār intuīcijas grāmata bija kruta.

3. Pārāk intīms, nē nekā perversa tur nebija, bet tomēr es nepublicēšu to internetā.

Tagad es varētu uzrakstīt to erotisko stāstiņu, ko es uzrakstīju uz rakstāmmašīnas, jo uz rakstāmmašīnas viss, ko raksta ir erotisks - es to uzzināju filmā emm... paskatīšos nosaukumu opā atradu! "Naked Lunch" - tātad atslēgas vārdi filmai. tarakāni, dzeltenais pulveris, rakstāmmašīnas, geju orģijas, viss pārvēršas par vabolēm, cita realitāte tarakānu indes lietošanas rezultātā.
Ā un es tiko atcerējos, ka man jānoskatās "Shawshank Redemption", jo Pat Jon Lajoie jebšu MC Vagina dziesmā "I kill people" - saka, ka tā filma ir ahujeķ laba un IMDb arī baigi augstā vietā (1. vietā) ir jā- un tagad es beidzu rakstīt un eju uz tualeti.

ahā... pieķērāt mani - es solīju rakstīt erotisko stāstu, bet jums būs jāuzgaida - es to atstāšu, kādam citam rakstam - nākamajam. Došu jums vienu norādi, pavedienu "Keksi, Mēness, Erotika"

Un vēl man ir prieks par to, ka esmu no Baltijas, jo beidzot ir kāds kompliments - Ivans, krievs, kuram ir 16 un viņš mācās Anglijā un vispār ir pārgudrs un viņam patīk /b/ un 4chan un viss krutais viņš ir ta kā mazs Krievu es, kad man ir gudrības noskaņojums. Tātad viņš teica: "All Baltic people are so random!"
Būt random ir tāpat kā būt krutākam par Dieviem.

Tags: ka, man, nepatīk, pohuj, tev
Current Mood: nomodā
Current Music: slinkums likt

nekad nemeklē 23 iekš 77 par to ir azbesta sapņi, mokpilnām alām un reliģiozām nemeklētām puritāņu pazarēm miglainā paēnī austrumpilsētas piekrastes seklajos cilvēku neizpratnes lāstos pār sadegušo Babilonas bijību būtībā nē

Tie ir tikai vārdi apslāpēti tumšām debesīm un blāvāku saullēktu, sekojot vēl blāvākam saulrietam, un tā uz riņķi caur dažnedažādiem stūriem bez jēgas ar mērķi iegūt jēgu bezmērķīgi klīstot, plūstot prom, bet ne atpakaļ un neaizmirst izcelsmi apzinoties, ka tas ir ko meklējam, bet ko apzināti sev iegalvojam kā apraktu zem rūpju, baiļu gruvešiem - nogrimušu dziļūdens bumbu aļģēm apaugušu gaidot - savu likteni apzinoties, no kā cēlies ak varenā aizmirstība. visuma apziņa mana paziņa.

Ak jel gan nemeklē vienu, mēs visi tikai dēles, bet sūcam mēs dažādi - un es domāju, ka es ar to tikai sliktāks, ka sūcu vairāk kā alkatīgs - alkains - izsalcis posts pār visiem, kam skaudībā nāk tukšiem vēderiem pasauli klīst, bet jēgu un atbildi sniegt es vēl nespēju kaut gan vēlos es, jo neredzot kopplānu zūd pamats, robotais krasts erozijas sekas - brīvais kritiens mūžīgs jūras kaps. Man starp zivīm klusībā domāt, pūstot un atgaisojot savu ķermeni, izklīstot plašāk, lai iegūtu kopskatu ir jāsadalās, esmu pārāk vesels viens.

Tags: jura juris vejdzirnavas piekraste pasaul
Current Mood: tetris
Current Music: ambientshit

Vakar es biju kapos. Kapi ir vislabākā vieta, jo tur ir daudz underground cilvēki. Šodien es arī biju kapos, jo man tur vakar iepatikās, dīvaini es dzīvoju tik tuvu kapiem, bet tur eju tik reti. Tātad šodien biju kapos, jo man tur patīk un es gribēju apgriezt krūmus, tāpēc paņēmu grabekli, dārzniekšķēres, cimdus un devos ar veloriteni uz kapiem. No sākuma jau pamanīju, ka tur ir daudz cilvēku un tas man likās neitrāli. Vienīgais, kā viņi mani ietekmē, viņi var sākt runāt ar mani un tas traumē. Tātad es griezu krūmus un tad man aiz muguras runāja cilvēki, kuri apkopa citu kapiņu, viņi runāja par: 1) kapu puķītēm, 2) Krīzi, 3)vasarsvētkiem un šķērēm.

1) ... Zilās puķītes jau uzziedēja, kad skujas vēl nebij nobirušas... blā blā blā

2) Jā dabūju 20 latus ... blā ..., ks tur 20 lati iziet jau pa 2 dienām... blā ... mēs ēdam gaļu... blā blā svaiga gaļa... blā blā jā žāvēta, bet cik to žāvēto var ēst... blā blā... vispār traki...

3) Es taču teicu, ka vajag paņemt šķēres, bet nē tu tik saki, ka vasarsvētkos nevar griezt apgriezīsim vēlāk... (paga.. kušss, es tagad vairs nerakstu par kapiem, man irsis uz aizskariem... viņš tagad sitās pret logu, vienu brīdi likās, ka ielidos, gandrīz tika iekšā... fū aizlidoja... kurva)Un tad bija brīdis, ka es uzzināju, ka šodien ir vasarsvētki.

Tātad es pabeidzu griezt krūmos pie vectēva kapa un tad gāju pie citiem, kapiem vecvecmātes, vecomātes brālīša utt. GRIEZT!
Tur bija huiņigi griezt, jo krūmi bija tādi sūdīgi, ka pat īsti nebija, ko griezt, bet stūrī bija tūja (dzīvībkoks), kuru, draņķi, nevarēja sagriezt viegli, nu tā es aizrāvos, un man aiz muguras pienāk onka un saka "Labdien!" ... un es nenormāli saraujos atlecu nost no krūmiem un saku "Labdien!" ... viņš iet prom un tad es saku, "fu bļe, kā nobijos."

Ā un vēl es vakar skatījos pa TV1000 (nezinu kuru action vai east) "Bad Santa" - nu to, kur ir resnais smieklīgais puika un alkoholiķis seifu laupītājs, kas maskējas par salatēti lielveikalā un ņem priekšā visas, kuras var paņemt, lai nu kā nenormālīgi smieklīga. Es vēl nevaru saprast, kapēc viņu rāda tagad maija beigās. pasaule iet uz galu.

Es vēl gribētu piemetināt, METINĀT, ka man ir uz kakla foršs saskrāpējums, kas apliecina, ka pasaulē dzīvo agresīvas mātītes, kurām liekas, baigi forši tev lekt virsū un žņaugt tevi trijos naktī!

Tags: bad santa, cmetary, graveyard, kapi, underground, xxx
Current Mood: blīč
Current Music: nav

Kristietība, budisms, hinduisms, sintoisms, azimirstiet to visu. Nākotnē būs tikai viena reliģija, viens Dievs, kuru būs radījuši masu mediji. Dievs, kas runās ar jums no ekrāniem, Dievs, kurš būs redzams visiem. Jebšu korporāciju radīts tēls, kas ar masu mēdiju palīdzību tiks pasniegts, kā jaunā mesija. Visi ticēs viņa vārdam, jo ekrānā rādīja, kā viņš nolaidās no zemes, ekrānā rādījā, kā viņš pašķir jūru, ka pabaro izsalkušos ar vienu maizes klaipu un kā ar viņa asinīm piedzērās ļaužu tūkstoši.

Šis mesija, sauksim viņu par Baraku Huseinu Obamu, nē nepārprotiet šaubos vai Obama ir mesija, tas ir ne visai pasaulei, bet tas, ka viņš bija pasniegts ASV, kā mesija, pestītājs un glābējs gan ir skaidrs, un ne bez masu mediju līdzdalības. Tātad pieņemsim, ka Obama ir kā beta versija, izmēģinājums, pirms mums tiks pasniegts vispasaules glābējs.

Tātad pasaule saņems savu glābēju, sagaidīs svētlaimē un ar cerību, jo tumsa zin, ko cilvēki grib redzēt, ko dzirdēt, kam ticēt. Tātad, kad tiks atjaunota Dieva valstība uz zemes mūs sāks izšaut kā lopus, nē ne izšaut – ped indēt ar pārtiku, piemēram, baznīcās, kuras nu jau būs katrā ciematā un pilsētā, pat mazos lauku miestos, dos vīnu, kas būs cianīds, dos dievmaizīti, ar poloniju saindētas pankūkas. Un tam visam pa virsu jūs varēsiet sajust krusta starošanu, smugā spīdīgā krusta spīdēšanu, kas jūs apstaros tik pilnīgi, ka vemsiet asinis. Iespējams arī, bet ceru, ka nē baznīcas pārvērtīs par gāzes kamerām, ceru, ka nē, jo tas būtu pārāk neorģinālu un šis nogalināšanas veids ir pārāk nodrāzts.

Tātad, kad lielākā pasaules daļa būs miruši un pūs baznīcās, VIŅI, dzīvos, kā faroni piramīdās, kuras uzcels vēl atlikušie vergi, jaunajam Dievam, pirms to nāvēm baznīcās. Domāju, ka 6 miljardi cilvēki uzbūvēs ko lielāku par piramīdām, varenu templi, kur tad dzīvos Aristokrātija, bet vēlāk, vēlāk viņiem pat vergi vairs nebūs, vajadzīgi, jo roboti pildīs to funkcijas. Un, ja nenotiks mašīnu sacelšanās, tad tā būs līdz pasaules galam.

Ja es nebūtu slinks un tu man labi samaksātu...
Es sarakstītu grāmatu!
Šis ir tikai DEMO - neizdevies 3. mēģinājums iesprūdis rats, slinkuma sprunguļa dēļ!


Priekšvārds.
Cilvēks izdomāja rakstīt grāmatu. Tas apsēdās un domāja. Ko darīja nepareizi?
Es izdomāju rakstīt grāmatu. Es apsēdos un jutu.
Grāmatu neraksta ar prātu, grāmatu raksta ar dvēseli. Grāmata nav līnija, bet gan līkumota ceļš ar kalniem un pakalniem, alām un pussabrukušiem virvju tiltiņiem, kas karājas virs tukša un bezgalīga bezdibeņa. Grāmata ir ceļš, kas ieved cilvēku fantāzijas pasaulē.

Cilvēkam trūka pieredzes. Tas domāja, ko lai ieliek grāmātā no paša piedzīvotā.
Man trūka pieredzes. Es domāju, ko es gribētu piedzīvot.
Es domāju, ka sapratu jēgu un sākšu rakstīt, jo agrāk es to tiešām nesapratu.
Iesākumā bija vārds, Priekšvārds. Pēcāk bija 1. nodaļa.


1. Nodaļa
Bija dzestrs Maija rīts. Viņš gulēja uz dzelzsceļa sliedēm un gaidīja vilcienu. To pašu vilcienu, kuru viņš gaidīja katru darbadienas rītu, to pašu vilcienu ar kuru viņš bija devies uz darbu pēdējos 17 gadus, to pašu vilcienu ar kuru pirms tam viņš bija devies uz skolu, vēl pirms tam uz bērnudārzu.
Pulkstenis uz viņa rokām... blā blā blā - pārtrūka pavediens, pietam neveikmīgs sākums, jo pārāk depresīvs. Gribu varavīksni, gribu fejas, gribu šokolādes kalnu ar maziem rūķīšiem! Un vienradžus, daudz vienradžus!




Foršāk būtu rakstīt par sūkļiem, bet tas jau pat tagad būtu nodrāzts BOBA dēļ!

(tā,viņa,šī) - Ev kas notiek?

(es, es pats, pats) - Kas parasti... elpo... dzīvo, mirst, dzimst, dzīvo...


(tā,viņa,šī) - Un taa uz rinjkji ne? Tu ko, kāds filozofs?

(es, es pats, pats) - par filozofu sevi nesauktu, jo nesalīdzinu sevi ar Aristoteli, Sokrātu vai kādu citu no dižajiem filozofiem!

(tā,viņa,šī) - tādi dižie..!! Cik ta tev to gadu? Patīk tavs piesitiens, bet tāds jokains..Bet var paklausīties..

(es, es pats, pats) - viss ir mūžīgs - nekam nav ne sākuma ne gala - mēs visi esam viens - nav nekā jauna nav nekā veca! laiks ir ilūzija!

(tā,viņa,šī) - Turpini.. :) Maybe kādu jēgu manīšu.. :)

(es, es pats, pats) - Nevar vest visu ceļu - jānorāda virziens, bet ne jāved pa ceļu!

(tā,viņa,šī) - Beidz, es jau sen norēkusies..!! kgan man ar ir druška ar tādu domāšanu, bet vinja ir ok. Nav tāda, kā šamējais.. Bik dīvains viņs tāds..Šaubos ka melanais..

(es, es pats, pats) - Melns es neesmu!

(es, es pats, pats) - Un jā es domāju!

(tā,viņa,šī) - Kurš tad Tev to norādīs?

(es, es pats, pats) - Es jau esmu atradis norādes - un cenšos iet tajā virzienā!

(tā,viņa,šī) - Neesi metaalists? Vai alternatiivais? Tu vsp esi džeks?

(es, es pats, pats) - Es esmu es!

(tā,viņa,šī) - Kur tu shito visu iemaaciijies?

(es, es pats, pats) - Dzīvē!

(tā,viņa,šī) - :)

85,25 - taisnā līnijā. Taisnā tas ir tā, es uzņemu kursu - bez sānsoļiem. Tik taisni nav iespējams. Pa gaisu ir. Ja nu es lidotu? Ar ko? Tā bez nekā ar dvēseli, astrālā. Bet vai tad mani redzētu, protams justu, bet vai redzētu vai es varētu pieskarties, runāt? Vai es tomēr būtu kā spoks? Un nerunājot nemaz par to, ka es to nespēju. Tapēc es līkumoju, kratos vecos ratos.

Smaids, dežursmaids. Īsts smaids tikai, ja nedomā taisnā līnijā. Ja nedomā, ka dzīve ir taisns ceļš no Dzimšanas līdz kapam, ar pieturām: Skola, Darbs, Mīlestība, Ģimene, Bērni, Mazbērni. Atkarības. Atkarībā, kas kuram liekas, kā svarīgs pieturpunkts, bet varbūt tādu nav. Nē precīzāk sakot, tādu nav! Ir tikai plūdums, mūžīga upe un starp mums 3 upes.

Lielos vilcienos.
Lieli vilcieni ir vilcieni ar daudz vagoniem? Vai vilcieni ar lieliem vagoniem. Varbūt abi kopā? Patiesi liels un dižš -manā skatījumā, būtu vilciens, kas būtu ar daudz dažādiem vagoniem. Nevis daudz lieliem , bet daudz, daudz maziem. Nu, protams, arī lieliem, bet ne diviem vienādiem. Ar bezgalīgi daudz dažādiem vagoniem. Bet lokomatīve? Lokomatīve? Pietiekami spēcīga, ar mērķi un stipru apņemšanos, kas velk to visu līdzi.

Tātad dzīve manā interpretācijā: vilciens, kas sastāv no bezgalīgi daudz dažādām laivām, plostiem kuģīšiem, kuru lokomatīve ir straume, bezgalīgās upes straume.

Arlabvakaru.
Vai nāksi manā laivā?