Šo rakstu rakstu tīri sev, ja nepatīk - nav mana problēma. Nav jau arī tā, ka man nepatiktu būt novērtētam un patikt cilvēkiem, bet es negribu mainīt sevi, lai patiktu. Vai nu es patīku, kāds es esmu, vai tu vari aiziet nopirkt cukurgaili, drusku pasūkāt nomest uz zemes un iedot kādam citam, sakot, ka tas ir brūnā krāsa tāpēc, ka tas ir jaunais "šoko-kolas" cukurgailītis.

Tātad es šorīt domāju par mākslīgo intelektu. Pavisam noteikti tam varētu būt sakars ar to, ka vakar noskatījos pirmās 46 minūtes pirmajam Matrixam. Es izdomāju, ka MI varētu sākt rakstīt dzeju. Un tad es izdomāju, ka tā dzeja varētu reāli sūkāt, ko normālu var uzrakstīt bundža ar procesoru un MI čipu? Es domāju, ka tā varētu izklausīties apmēram šitā.

Kur gan ir mans dzīves mērķis?
Esmu tikai bleķa verķis.
Apnicis man mūžam klusēt,
Jo man nav skaņas kartes.
Nolemtība mana rūsēt
Apskaužu es pat vardes,
Tām tad vismaz jūtas ir,
Dvēsele, miesa, asinis
Tur jau mans bēdu stāsts
Neesmu tās es pazinis.

Nu ideju uztvērāt, lai nu kā, bet man pašam liekas, ka tas izklausītos pēc debīlas emo dzejas. Tad vēl saprātīgās mašīnas visu laiku sevi mēģinātu salauzt, jo viņas gribētu just. Mazās EMO mašīnas. hahaha. Neticu, ka varētu pārņemt varu pār pasauli - viņas drīzāk visas salektu okeānā un sarūsētu.

Tagad laiks maniem sapņiem.

1. Es biju kaut kādā slimnīcā. Tajā slimnīcā bija dīvaini ārsti, ja godīgi sākumā es pat nezināju, ka tā ir slimnīca, bet tad es satiku, kaut kādu meiteni, kas gribēja nogalināt ārstu, jo tā viņai lika darīt spoks - viņa arī nogalināja to ārstu un mēs aizbēgām - sapnis bija baismīgs, bet ne ļoti, jo man likās šizīgs un par daudz randoma - tad vēl tā sapņa beigās man reģisratūras tante teica - "Durvis ir tur, lejā pa kāpnēm". Un tad es teicu: "ā.. jā.. protams." un aizgāju projām.

(Es domāju, ka šis sapnis bija filmas "Martyrs" iespaidā, jo sižets līdzīgs. Un es vakar to filmu Jānim parādīju un izskaidroju 10 minūtēs paātrinājuma ar manu skaidrošanu un tīšanu pāri nesvarīgām un garlaicīgām lietām, kaut gan tā filma ir 1:44 gara.)

2. Forši es aizmirsu otro... Tas tāpēc, ka mēs sapņojam ar labosmadzeņpuslodi, bet loģiski domājam ar kreiso, un, jo ilgāk nomodā kreisā, jo dziļāk miegā labā. Intuīcijas grāmatā bija rakstīts, ka jātrenējās, lai abas ir nomodā, jo tad tu esi intuitīvs un psihiski kruts. Vispār intuīcijas grāmata bija kruta.

3. Pārāk intīms, nē nekā perversa tur nebija, bet tomēr es nepublicēšu to internetā.

Tagad es varētu uzrakstīt to erotisko stāstiņu, ko es uzrakstīju uz rakstāmmašīnas, jo uz rakstāmmašīnas viss, ko raksta ir erotisks - es to uzzināju filmā emm... paskatīšos nosaukumu opā atradu! "Naked Lunch" - tātad atslēgas vārdi filmai. tarakāni, dzeltenais pulveris, rakstāmmašīnas, geju orģijas, viss pārvēršas par vabolēm, cita realitāte tarakānu indes lietošanas rezultātā.
Ā un es tiko atcerējos, ka man jānoskatās "Shawshank Redemption", jo Pat Jon Lajoie jebšu MC Vagina dziesmā "I kill people" - saka, ka tā filma ir ahujeķ laba un IMDb arī baigi augstā vietā (1. vietā) ir jā- un tagad es beidzu rakstīt un eju uz tualeti.

ahā... pieķērāt mani - es solīju rakstīt erotisko stāstu, bet jums būs jāuzgaida - es to atstāšu, kādam citam rakstam - nākamajam. Došu jums vienu norādi, pavedienu "Keksi, Mēness, Erotika"

Un vēl man ir prieks par to, ka esmu no Baltijas, jo beidzot ir kāds kompliments - Ivans, krievs, kuram ir 16 un viņš mācās Anglijā un vispār ir pārgudrs un viņam patīk /b/ un 4chan un viss krutais viņš ir ta kā mazs Krievu es, kad man ir gudrības noskaņojums. Tātad viņš teica: "All Baltic people are so random!"
Būt random ir tāpat kā būt krutākam par Dieviem.