 |
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) patriots | |
|
|
|
|
Recenzijas šmecenzijas. Vispār, kam tas viss rūp? Kuru? Henriks Eliass Zēgners uzrakstījis sliktu recenziju par MANTAS jauno albumu un čīkst, ka negrib dabūt no Šubrovska pa seju. Joks vai ne joks, visi zina, ka viņam ir bail no Šubrovska, jo Zēgners raksta sūdīgu dzeju un viņam nav muskuļu. Arī man nav muskuļu, tas ir gan muskuļi, bet nav lieli, bet stipri. Galvenais jau ir krampis ne muskuļi. Jautājums te vairāk par viņa dzeju, kura man nepatīk. Kāpēc? Izskaidrošu. Man skolā atceros bija stulbi uzdevumi, apziņas plūsma. Pilnīgs murgs, protams, nevienam tas sūds nepatīk, bet man padevās. Ok, nav problēmu močīt kaut kādas sajūtas un nesakarīgi murogojot radīt ilūziju, ka Tu pats saproti, ko Tu tikko pateici vai uzrakstīji. Bet es to necienu. Nu man tas nešķiet, kā radošs panākums. Tas ir tāds profesionālas diršanas talanats un nekas vairāk. Tu jūties kā burvju mākslinieks, kas tikai apmāna cilvēku, ka esi uzminējis viņa kārti vai lasi domas. Tas viss ir ekstrasensu cīņas. Tas viss ir neīsts. Stikla namiņš, kas sabrūk, kad tu aizcērt durvis. Šubrovskis vismaz taisa mūziku, tur vajag lielāku piepūli. Dzejnieks var būt jebkurš. Atšķirība starp dzejnieku un mūziķi ir tāda pati kā starp Ragaciema Agnesi un īstu ārstu. Vispār, dažreiz man nemaz neliekas, ka kaut kāda māksla vispār būtu patērējama. Bet tu patērē, tāpēc, ka tev prasās, tāpat, kā prasās ēst un tāpat kā prasās iesist sūda recenzentiem. Tāpat es arī apzinos, ka es pats varbūt nemaz neesmu labāks par to sūdīgo mākslu, kura mani nespēj aizķert. Bet varbūt man vienkārši viss riebjas, jo nedzirdu ar kreiso ausi.
Current Mood:  aggravated
Current Music: Manta - Karaliene Anna
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
No vienas puses es saprotu, kāpēc otrais albums var būt vilšanās - jo pirmais bija teju dievišķs un šajā iekļauti vairāki skaņdarbi, kas nav jauni - krīspadsmit un tie kas no marazma. Domāju, ka daudzu mantas klausītāju, tostarp manas, gaidas palika nesatiktas, par spīti tam, ka albums ir reāli labs.
Mākslas recenzentam būt ir reāli gaļima - jo nākas rakstīt sliktas lietas par konceptuāli sarežģītiem darbiem, kuros nereti ieguldīts liels darps, turklāt no tava vērtējuma dažkārt mēdz būt vismaz daļēji atkarīgi mākslas darba panākumi. Nu vai arī var noklusēt lietas, kas tiešām šķiet neveiksmīgas objektīvi vai subjektīvi (un kā vispār to nodalīt), bet tad tu kā recenzents būsi visai nefunkcionāls Kod kurā pirkstā gribi.
Man šķiet, ka laba dzeja ir identificējama, nav gluži kā Ragaciema Agnese, bet kā fizioterapeits - kas redz un zina daudzas lietas, bet tomēr nav gluži ķirurgs.
Tas ko es gribēju teikt ir, ka es arī reizēm gribu sasist seju kādam recenzentam, īpaši ja recenzija ir par ko tuvu, bet saprotu recenzenta stragglu.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Jā, tās dziesmas atsevišķi nav tik spilgtas, kā iepriekšējā albuma, bet sajūta, ka šis ir vairāk albums, ka tas stils un sajūtas kopā ir līdzīgākas un ir tāda sajūta, nu tāda vienmērīgāka, ka viss līdzīgākos toņos, noskaņās, nokrāsās. Tas ir no vienas puses labi, bet no otras puses albumus no sākuma līdz galam mūsdienās aizvien mazāk klausās ar internetiem un visu šito.
Un nu, kurus tās dziesmas vārdus nosauc pliekaniem, un to dzirdēt no Zēgnera, man, savukārt viņa tas raksts par izlepušo paaudzi likās, ka būtu pelnījis gada pliekanākais, pelēkākais un banālākais sūds.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Es nedomāju par to dzeju un Ragaciema Agnesi vispārīgi, bet tieši konkrēti par to moderno apziņas plūsmas/bezformīgo dzeju.
Un arī tas, ka no Zēgnera puses tiek kritizēta dzeja. Dziesmu vārdi, kurus Manta nav rakstījusi, bet izvēlējusies pielikšanai pie dziesmas. Nu tas tā kā, piemēram, kritizēt Gas of Latvia par Zēgnera dzeju vai kritizēt Zēgneru par Gas of Latvia mūziku viņu kopprojektā. Nu albuma kontekstā, protams, var jau arī to kritizēt, bet vai pēc idejas, nebūtu jāliek lielāks uzsvars tajā uz pašas mūzikas kritizēšanu. Nu, jā, protams Zēgners ir pirmkārt dzejnieks, laikam. Nu tad beigās sanāk tāda man nepatīkamas/nesaistošas dzejas raktoša cilvēka kritika par mūzikas albumu. Kur sanāk, ka tiek kritizēta grupas dzejas gaumes ne viņu mūziķu talants. Par to mans sašutums un žults gāšana.
Peace out!
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
Previous Next 
