Jā, tās dziesmas atsevišķi nav tik spilgtas, kā iepriekšējā albuma, bet sajūta, ka šis ir vairāk albums, ka tas stils un sajūtas kopā ir līdzīgākas un ir tāda sajūta, nu tāda vienmērīgāka, ka viss līdzīgākos toņos, noskaņās, nokrāsās. Tas ir no vienas puses labi, bet no otras puses albumus no sākuma līdz galam mūsdienās aizvien mazāk klausās ar internetiem un visu šito.

Un nu, kurus tās dziesmas vārdus nosauc pliekaniem, un to dzirdēt no Zēgnera, man, savukārt viņa tas raksts par izlepušo paaudzi likās, ka būtu pelnījis gada pliekanākais, pelēkākais un banālākais sūds.