 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Dzīve ir par īsu *punkts* Dzīve ir par garu *komats* Kas gan īsti pateiks mums Kas ar šo visu domāts? Kādas domas būtu man, ja es būtu apaļš vombats? Pastāsti man pasaku Un lai tā būtu gara Kamēr tu to stāsti man Lai es aizmigt varu Pamosties ar malkas sprakšķiem Liesmu rīkles elsām Ārā gaudo vējš un vilki Bet man zem segas silti
Current Music: Kendrick Lamar - Money Trees
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tikai viena sasodīta lieta pēc otras. Vai tas ir tāpēc, ka kādu laiku nedzeru vitamīnus, strādāju no mājām, bet viss sajutās bezjēdzīgs. Ūdens vietā dzeru kafiju, bet tagad iedzēru arī glāzi ūdens, lai atšķaidītu melnumu. Vienkārši izlasīju, ka 4-5 kafijas dienā samazinot prostatas vēža risku un manam tētim atklāja prostatas vēzi, un es arī jaunāks nepalieku un vēl piedalījos spēlē VIP, kur man iedeva arī grāmatu par vēzi "Kinomāna slimības vēsture". Vēzis mūsdienās šķiet daļai cilvēku, bez maz vai, kā tāds dzīves posms? Līdz tam man likās ne jau ar mani ne jau ar mums. Vectēvs taču dzīvoja līdz 80 gadiem, dzēra šņabi, pīpēja, pārdzīvoja karu un šķembu ķermenī, vecmamma nodzīvoja vairāk par 90 gadiem, ēda eļļas maizītes, eļļainas pankūkas. Un, nu, es loģiski nopratu, ka tētis dzīvos arī līdz kādiem 80-90 vismaz, varbūt jau vēl nodzīvos, un es dzīvošu 100 gadus un vairāk, jo orgānus taču varēs mainīt kā rezerves daļas, bet ir visādas šitādas draņķības ar spīlēm, kas ielien visur, un kaulus un ādu nomainīt jau varbūt arī nevarēs tā nomainīt, un, vai viņu varēs izdzīt ar vīraku un degošu kadiķa zariņu, kā tādu jodu? Sazin. Lai nu kā jādzer kafija un vīns, jo nedzērājiem lielāks risks, bet alus, laikam, pat risku palielināja, tātad sarkanvīns. Kafija un sarkanvīns, kā zāles, kā profilakse un tā tālāk. Piecelies 4 kafijas, 2 vīna glāzes, ej gulēt, piecelies, 4 kafijas, 4 vīna glāzes, ej gulēt. Ja vēl kā nodzīvot ilgāk varētu izdomāt, tad ko tik ilgi darīt, kam pievērsties, kur ielikt enerģiju, kam veltīt sevi, un tā tālāk, tas ir grūtāks jautājums. Ilgtspēja bez jēgpilnuma un jēgpilnums bezi lgtspējas, kā šos balansēt un vai vajag balansēt. Citreiz klausos vai lasu par cilvēkiem, kuriem ir kaut kāda zin tur misijas apziņa, kaut kāda aizraušanās pāri visam, vai šie cilvēki ir citādāki? Nu, tie: "Es jau 4 gados zināju, kas es būšu!" Nezinu, kāpēc, bet tāda pārliecība nebija ne 4, ne 14, ne 24 gados, ne tagad. Varbūt tiešām jālasa tā grāmata, ko māsa ieteica "How to stop thinking, and start living in the moment". Man jau liekas, ka es to daru, bet "living in the moment" man nozīmē daudz dažādu lietu un visas uzreiz, kas varbūt ir pat paralizējoši. Es kaut kā nesaistu dzīvošanu kopā ar nedomāšanu varbūt šajā domā tad arī slēpjas mana problēma? Mazāk analīzes, vairāk rīcības? Dzīvot galvā, dzīvot ārpusē, bet bez galvas, galva kā dekoratīvs elements? Mazāk procesors vairāk antena, kas uztver visuma raidītus signālus? Starp citu šo rakstu, klausoties Andreja aka Caurvēja kj setu, ir labs iesaku, viņš bija nabā: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/dabsolis/kasetes-caurveja.a130476/
Current Music: Caurvējš
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vakar bijām aizbraukuši ekskursijā uz Baldoni, jo vieta netālu no Rīgas, ar vēsturi un nebijām tur iepriekš bijuši un vispār anomāli silts un saulains laiks februāra mēnesim. Pirmā pietura Mego, apstājamies pie Mego, ieķeram ko ēdamu. Vienmēr fascinē tas pilsētas, kuru lielākais veikals nav RIMI vai Maxima. Mego liels, ne tikai pārtiku var ieķert, bet arī datorpeles, austiņas saimniecības preces, nu kā jau mazpilsētu, ciemu lielākais "universālveikals". Pirmais apskates objekts: Mecendarbes muiža Tātad sākumā braucām uz Mecendarbes muižu, kas bija bagāto Fon Līvenu medību pils, bet tā kā tur kādu laiku bija bērnu nams, tad apkārt saceltas kaut kādas 2stāvu blokmājas un šķūnīši. Tā, ka tā apkārtne izpurgāta. Skaistākais, kas tur bija ir liepu aleja ar 132 liepām, 66 katra pusē. Otrais apskates objekts: Skatutornis Riekstukalnā Nokļūšana nav pati ērtākā. Jo piebraucām, noparkojāmies un tur bija zīmīte: "skatu tornis". Tā nu ejam pa slīpu stāvu kalnu, kur vispār nav ierīkota taka, viss apledojis un izskatās vairāk pēc ekstrēma slidkalniņa, pēc kaut kādas atrakcijas, kur traki cilvēki skrien kalnā un mēģina nenokrist, nu, no sērijas stiproskrējiens, takešipils utml. Man jau šķiet, ka varēja jau pacensties, iedot pāris strādniekiem lāpstu dēlīšus un uztaisīt kaut kādas trepes nedēļas laikā. Augšā tornī, kad tur tikts, ne be grūtībām paveras uz ziemas sportu baudītājiem, jo tur ir slēpošanas trase, kas ir interesanti protams, ka uz torni ir jāīet pa slēpošanas trasi, kas liek aizdomāties, varbūt tas tornis ziemā domāts tikai slēpošanas trases apmeklētājiem, kurus augšā uzvelk elektromotors. Trešais (trashais) apskates objekts: Baldones sanatorija un parks. Kauna traips Baldones sirdī. Sagruvušas ēkas un nolaists parks. Es saprotu, ka varbūt kaut kādām alternatīvajām kultūrām patīk iet tur "urbex'ot", pūst uz sienas vārdus, dzert alu un čurāt vai "medīt spokus", bet ja šādas vietas ir, tām noteikti nav jābūt mazpilsētas centrā un centrālajā parkā, kas normālai pašvaldībai būtu jāsakopj. Liels fuj Baldones politiskajiem darboņiem. Pierīgas pašvaldībai, kura konkurē ar citām Pierīgas pilsētām un mazpilsētām par iedzīvotajiem, tomēr būtu jāsakopj savs centrālais parks. Labi ir tur atjaunotas strūklaciņas un daļa taciņu pat bija notīrītas no sniega, bet piemēram arī tiltiņi pār Ķekaviņas upi izskatījās avārijas stāvoklī. Jā, un es iedzeru to smirdīgo ūdeni, kas smird pēc olām. Diezgan pretīgs. Vispār interesanti uzrakstīta tā informācija par to ūdens dzeršanu, nu strūklaciņas ideāli izveidotas dzeršanai vai ūdens ieliešanai traukā un dzeršanai vēlāk, bet rakstīts tā apmēram: ļoti labs ūdens ar dziednieciskām īpašībām, reiz pat aklai meitenei atgrieza redzi un kareivji pēc kara izdziedēja savas brūces, nākamā rindkopa ūdens iespējam bīstams, lietot uz savu atbildību, tas uz cita plakāta, atkal saslavēts ūdens, tāds atkal uzrakstīts uz kaut kāda dēļa, ka labāk ūdeni nedzert, nav droši. Nu, cik grūti ir uztaisīt analīzes un uzrakstīt normālu tekstu un vismaz 3 valodās, varat dzert, bet novāriet, piemēram. Nu, es caureju nedabūju, bet varbūt paveicās. Tā ūdens smakai un garšai būtu jābūt sliktākajai lietai Baldonē, bet diemžēl tā nebija vienīgā lieta, kas lika vilties.
Tags: baldone, baldones, ekskursija, mecendarbe, mecendarbes, muiža, riekstukalns, sanatorija
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Recenzijas šmecenzijas. Vispār, kam tas viss rūp? Kuru? Henriks Eliass Zēgners uzrakstījis sliktu recenziju par MANTAS jauno albumu un čīkst, ka negrib dabūt no Šubrovska pa seju. Joks vai ne joks, visi zina, ka viņam ir bail no Šubrovska, jo Zēgners raksta sūdīgu dzeju un viņam nav muskuļu. Arī man nav muskuļu, tas ir gan muskuļi, bet nav lieli, bet stipri. Galvenais jau ir krampis ne muskuļi. Jautājums te vairāk par viņa dzeju, kura man nepatīk. Kāpēc? Izskaidrošu. Man skolā atceros bija stulbi uzdevumi, apziņas plūsma. Pilnīgs murgs, protams, nevienam tas sūds nepatīk, bet man padevās. Ok, nav problēmu močīt kaut kādas sajūtas un nesakarīgi murogojot radīt ilūziju, ka Tu pats saproti, ko Tu tikko pateici vai uzrakstīji. Bet es to necienu. Nu man tas nešķiet, kā radošs panākums. Tas ir tāds profesionālas diršanas talanats un nekas vairāk. Tu jūties kā burvju mākslinieks, kas tikai apmāna cilvēku, ka esi uzminējis viņa kārti vai lasi domas. Tas viss ir ekstrasensu cīņas. Tas viss ir neīsts. Stikla namiņš, kas sabrūk, kad tu aizcērt durvis. Šubrovskis vismaz taisa mūziku, tur vajag lielāku piepūli. Dzejnieks var būt jebkurš. Atšķirība starp dzejnieku un mūziķi ir tāda pati kā starp Ragaciema Agnesi un īstu ārstu. Vispār, dažreiz man nemaz neliekas, ka kaut kāda māksla vispār būtu patērējama. Bet tu patērē, tāpēc, ka tev prasās, tāpat, kā prasās ēst un tāpat kā prasās iesist sūda recenzentiem. Tāpat es arī apzinos, ka es pats varbūt nemaz neesmu labāks par to sūdīgo mākslu, kura mani nespēj aizķert. Bet varbūt man vienkārši viss riebjas, jo nedzirdu ar kreiso ausi.
Current Mood:  aggravated
Current Music: Manta - Karaliene Anna
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vakar divreiz uzvarēju šahā visu dienu dzērušu Krišjāni Čomskī, pirmo reiz gan man bija handikaps 4 bandinieki (bandikaps handinieki). Otrajā reizē gan viņš man deva izvēlēties kauliņu krāsu un izvēlējos baltos, jo vispār jau nu man bail no Krišjāņa (arī tāpēc, ka pustumšajās čomska telpās baltos kauliņus labāk redzēt), jo visu pirmo partiju viņš lādējās, ka es lēni ejot - nervozēja un meta man virsū lāstus, visu laiku atkārtojot, ka es "dabūšot pizduļus" (viņa un Gata iecienīts teiciens). Tātad nu viņš visu laiku arī teica, ka nu nākamajā partijā mani iznīcināšot, kas gan ne vienu brīdi tā īsti nelikās, jo es ļoti sasprindzinājies sekoju spēlei (gan tāpēc, ka ļoti gribējās uzvarēt Krišjāni, gan tāpēc, ka ļoti gribējās čurāt pēc nu jau izdzertiem 2 senču brāļiem). Neilgi pirms beigām, kad man vēl bija pārsvars nolēmu tomēr iet pačurāt, bet Krišjānis aizgāja uzpīpēt. Neilgi pēc urīnpūšļa atvieglošanas operācijas devos ārā pat pārāk atbrīvots un pārāk pārliecināts, ka jau esmu uzvarējis un pieļāvu divas kļūdas divos gājienos zaudējot torni un laidni. Tā nu sanāca, ka viņš ir labākā situācijā, jo man bija palikuši 4 baņgugas, karalis un zirgs, kamēr viņam bija 2 torņi, karalis un 2 baņģugas. Tiesa tad viņš sāka kaut ko aizsvilties un runāt savā dzērušajā lauzītajā angļu valodā ar kādu homoseksuālu vāciešu antifašismu par nacismu un Ukrainu un zaudēja uzmanību/interesi spēlē un es dzenot viņa karali ar savu balto bruņinieku uz manu laukuma pusi piesakot šahu pēc šaha beidzās iedzinu viņu tādā situācijā, ka nu viņam bija jābēg ar karali no šaha un jāziedo man savs pēdējais melnais tornis. Nonākot šajā situācijā viņš padevās un paspieda man roku. Vispār jau viņš ir pieredzējušāks un spēlē labāk, bet dienu ilga dzeršana nekad nenāk par labu. Šī starp citu ir otrā reize, kad uzvaru dzērušu Krišjāni, ja neskaita arī to vakardienas spēli. In other news... Birziņš atkal rādīja meiteņu bildes telefonā, runāja par nēģeriem, žīdiem, čigāniem, pedofīliju utt. - Viņš teica, ka es izskatoties pēc Viktora Buta. Juris Baratinskis stāstīja, ka esot telekinētiķis, jo sapnī redzējis, kurā miskastē cits cilvēks ir pazaudējis savas atslēgas, un tur tās arī atradušās.
Tags: fags
Current Mood:  groggy
Current Music: šit
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Odi nesaprot vārdus - "Ej prom!", "Liec mani mierā!", "Ej dirst, ods!" ... vienīgais veids kā ar viņiem var veiksmīgi komunicēt - tā, lai beigu beigās viņi saprastu, ka viņi ir tikai sūda parazīti un, ka man ļoti nepatīk, ka man sūc asinis, kad vien ienāk prātā, pie tam ne jau to dažu asins lāšu zaudējums mani satrauc, ja mīļi palūgtu es viņiem veselu burku satecinātu - man vienkārši besī ārā, ka pēc tam tās vietas, kur viņi iedur savu netīro snuķi, niez. Vispār es neesmu objektīvs pret sevi - tas ir sūdīgi, jo tas man nemaz nepalīdz izdarīt izvēli, pareizo izvēli, kuru ceļu izvēlēties pēc 12 bezbēdīgajiem, vieglprātīgajiem vidussko.. katorgas... nē... hm... propogan... normalizēšanas - jā tas būs īstais vārds - gadiem. Tāpat jau es šitāds - skeptisistisks, iedomīgs, narcisistisks un pats galvenais apjucis un savas emocijas izpaust nespējošs radījums ar vāju gribu - sev (pārāk)nepatīku. Varbūt es tikko atkal sameloju - īsti narcisistisks es tiešam neesmu, jo sevī gluži neesmu iemīlējies, iedomigs arī esmu tikai daļēji, jo domāju, ka esmu gudrāks par visiem tiem muļķiem, kuri ir par stulbu, lai atzītu, ka viņi ir muļķi - es esmu pārvarējis vismaz šo šķērsli, robežu un es esmu atzinis, ka esmu muļkis. Un, lai gan es esmu kļuvis daudz kritiskās un skeptiskāks, tomēr manī vēl mīt mazumiņs bērnišķīgā naivuma. Vispār man ir maska, vai vairākas, kā jau lielajam vairumam. Vispār es atzīstu, ka es saviem gadiem esmu diezgan raksturīgi pusaudžstulbs un cietāks no ārienes nekā iekšēji. Vajadzētu būt otrādāk. Jācenšas laboties. 2 nedēļas un es kaut kur sniegšu vai nesniegšu dokumentus 99,9%, ka sniegšu un tad 99,8%, ka sākšu kaut kur mācīties un tad 49,9%, ka būšu iestājies pareizajā fakultātē, universitātē, akadēmijā, rotā, divīzijā, klosterī... Atkal cenšos visu pārvērst jokā. Jālabojās. Vai neliela nieze ir tā vērta, lai tās dēļ nogalinātu? Starp citu - odiem, esmu ievērojis, kaut kādus jocīgus snuķus... Nevis tievus, bet kaut kādus daudzkāŗšainus nezinu... nekad nebiju tādus redzējis, pēdējie laiki tuvojās... un tagad es nejokoju.
Tags: zzzzzzzzzzzzzzzz
Current Mood: zzzzzzzzzzz
Current Music: zzzzzzzz
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
