pastkartes ([info]pastkartes) rakstīja,
@ 2011-09-05 22:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:literatūra
Mūzika:Tomorrow, In a Year - Variation in Birds

Par pagātni
Ir ārkārtīgi dīvaina sajūta. Es tagad jūtos daudz vairāk iemests citā vidē, daudz klišejiskāks jaunietis lielajā pilsētā nekā tad, kad devos uz Ziemeļjorkšīru pirms četriem gadiem.

Ja jau par pagātni, tad - es dienu pirms aizbraukšanas no Latvijas saņēmu atpakaļ pāris ļoti sen aizdotas grāmatas. Viena no tām bija Kortāsara 'All Fires the Fire and Other Stories', ļoti nopriecājos par to, iegāju vannā un izlasīju 'The Southern Thruway'. Kāpēc es biju pārtraucis lasīt un pārlasīt Kortāsaru? Manas šeit* jau aprakstītās 'Bestiārija' sajūtas diemžēl vairs neatkārtojas, tomēr Kortāsars ir tik sajūtams, Kortāsars raksta ne prātam, bet pakrūtei - lasot jūt. Vai arī tās ir manas 'jaunietis lielpilsētā' blaknes.

Nopirku vēl vienu 'Hopscotch' eksemplāru, lasu metro. Pirmo esmu aizdevis jaunietim, ko neesmu saticis trīs gadus. Būs jāatprasa, kad būšu atpakaļ Latvijā, būs sociālais neērtums.

Starp citu, runājot par manu praksi, kā jums ir paticis WarSumUp / Kara Daba?

* Kāpēc 'Bestiārijs' ir blakus kaut kādam 'Dark Knight'? Pfe. Toties komentārs tam rakstam jauks.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]edzinsh
2011-09-06 23:33 (saite)
Izpildījuma ziņā muzikāli tas bija varbūt vien par miligramu mazāk, nekā es gribētu prasīt no radiokora, visticamāk, trešā vakara pēc kārtas iespaidā. Tā ka kopumā - OK.
No kopmozicionālā viedokļa, manuprāt, tur nedaudz vajadzētu ļauties rediģēšanai, pamatā jau - lai izbēgtu no garlaikojošas atkārtošanās. Bet arī uz šo pusi lielo akmeni es negribētu mest, tas ir stipri par gaumi.

Tu laikam neesi mācījies pie Siliņšmites, bet droši vien zini, kas viņa ir. Un vienu no viņas ieteikumiem, kas ir no laikiem, kad pats rakstīju, es allaž paturu prātā - var izmantot jebkādus mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, var spēlēties ar formu, pīties un vīties, un cakoties, un izrādīties, un vēl nez ko, bet tas viss ir štrunts, ja pa ceļam pazūd jēga un domas skaidrība.

Un tad nenozīmē, ka psihodēlija nav OK, ir (sveiciens Briseles atom-bumbai, starp citu :)), domas skaidrībai nevajag būt brutāli burtiskai, un nevajag jau arī Holivudas tipa vēstījumu. Impresijas (vai šeit pat drīzāk varētu pievilkt ekspresijas) arī ir skaistas, bet nu manā uztverē "Kara daba" tomēr ir drusku iesprūdusi pie "Japāna, manga, projekcijas un elektronika mūzikā ir baigi stilīgi, kamēr karš gan jau visus aizkustinās un, jā, brīžam traki sarežģītu tehniku izpildošas balsis visiem liks atkārt žokļus". Bet mēs zinām, ka radiokoris un Ieva Ezeriete bieži dzied izcili, un es jau esmu redzējis arī projekcijas un elektronikas izmantojumu mūzikā.
Nu un par ko tad sajūsmināties?
Par tekstu "koks aug 100 gadus, bet naids aug mūžīgi", ko pablāvi ilustrē mūzika un skatuve un, pieņemsim, izcili nodzied soliste?

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?