Starptautiskas attiecības
Pārtraucu klusumu ar kurnēšanu par masu medijiem. (Vēlos brīdināt: šajā rakstā var būt pārspīlējumi.)
Kad pamazām radās žurnāls "Ir", man bija cerības, naivas cerības, ka tas pildīs liberāla Latvijas 'Economist' funkcijas. Šīs te cerības, protams, sagrāva žurnāla pirmais numurs, kas bija 'Sestdiena' ar kvalitātes pieskaņu, bet 'Sestdiena', ne 'Economist'. Pirmā žurnāla lapās bija arī atvainošanās / paskaidrojumi, kāpēc liberāls Latvijas 'Economist' nestrādātu, tādēļ aizmirsu. Miers.
Bet tagad vēlme kurnēt un vēlēties ko labāku parādās atkal. Kaut ko labāku par Latviju pasaulē. Kaut vai tāpēc, ka tas pats žurnāls 'Ir' ar savu samērā eleganto interneta paplašinājumu izvairās no starptautiskajām attiecībām kā no mēra slimnieka.
Pirmdien (31. maijā) Izraēlas bruņotie spēki ieņēma grupas 'Free Gaza' kuģi, kas mēģināja cauri Izraēlas noteiktajai blokādei piegādāt humanitāro palīdzību Gazas joslai. Šajā operācijā gāja bojā vismaz desmit civiliedzīvotāji (četri no tiem - Turcijas pilsoņi; vairāki ir ievianoti). Šo notikumu dēļ Turcija atsauca savu sūtni, Nikaragva uz laiku sarāva diplomātiskās saites ar Izraēlu, ANO Drošības padome ārkārtas sēdē nosodīja šo notikumu un pieprasīja lietas padziļinātu izmeklēšanu.
Es negribu interpretēt notikumus vai nostāties pusēs, bet nevaru noliegt arī to, ka pēdējo dienu pavērsieni ir ārkārtīgi interesanti. Izraēlas salīdzinoši agresīvās reakcijas uz jebkura veida provokācijām ir cieši saistītas ar ASV atbalstu; tomēr arī Turcija (kas ir paziņojusi, ka humanitārās palīdzības kuģi dosies uz blokādi vēlreiz; šoreiz - Turcijas flotes pavadībā) ir ASV brīnišķīga sabiedrotā operācijām Tuvajos Austrumos. Plus, šajos vienādojumos ir jāpiemin arī Ēģipte, Grieķija, ES, Hamas, PA un pustūkstotis citu aktieru.
Žurnāla "Ir" pirmā jūnija internetpielikumā par šiem notikumiem nav ne vārda. Tur ir vārdi par Rasmusenu, par dzejnieka nāvi (no starptautiskajām ziņām). Tur ir vārdi par iekšlietām, tai skaitā par to, ka rosina izķert Rīgas centra bebrus. Mind you, atslēgvārdi ir "rosina" un "Rīgas centra". Mind you (2), rakstam par bebriem ir redakcijas komentārs, kas trūkst pārējiem rakstiem.
Neuztraucieties, es saprotu, ka arī interneta resursi ir ierobežoti; ka masu mediji ir masu mediji tāpēc, ka šķiro informāciju un izvēlas prioritātes. Bet tas, kas ar starptautiskajām ziņām notiek Latvijā, ir tik ļoti haotisks un neizprotams process, ka par to kurnēt gribētos.
Lielākā daļa ārvalstu ziņu, kas nav tieši saistītas ar Latviju vai Krieviju, neparādās uz Latvijas ziņu portālu skatuves; avīzēs tiem lielākoties veltīta pusotra lapa or so. Bet, dārgie... BEBRI, nevis traģēdija un krīze!?
Jā, ar bebriem ikdienas pilsonis Lasītājs var izdarīt daudz vairāk, nekā ar Turcijas sūtni, tomēr gribu arī atgādināt, ka, lasot tikai par bebriem, pilsonis Lasītājs visu mūžu domās tikai par tiem un, Izraēlu un Turciju pamanījis, saķers galvu, vaimanādams: "Ko nu mēs, mēs pat ar saviem bebriem netiekam galā!" Un, piegājis pie Rīgas kanāla, nopūtīsies, ka neko nav izdarījis savas nācijas mentalitātes dēļ.
Phe.