Pamazām
Pamazām iezīmējas virziens, kurā vēlēšos rakstīt savu disertāciju. Mazliet marksistiska kritiskā teorija (Gramsci,etc) un Frankfurtes skola (Habermass, Adorno, etc).
Mana mīļākā tēja šobrīd ir jebkurš pieklājīgs 'Darjeeling', jo pēc tās varu mierpilni aizmigt. Earl Grey sagādā mētāšanos gultā un ultra-nemieru.
Es šovakar izdzēsu savus draugiem.lv dienasgrāmatas ierakstus. Tomēr pārāk lielas izmaiņas kopš 2004. gada, pārāk lielas, lai atļautu šiem kontrastējošajiem elementiem palikt publiskajā vidē (jā, tomēr saglabāju šo ierakstu kopijas teksta dokumentā).
Un vēl mani aizvien vairāk kaitina cilvēku neizpratne / nevēlēšanās iedziļināties. Jo tieši izpratne un iedziļināšanās ir centrālā nepieciešamība, lai pasauli padarītu labāku (izklausās ļoti Koelju, bet lai paliek, haha). Tieši šis elements ir pamatā manai visai muļķīgajai sāpei par Āfriku. Nevis tas, ka tur ir slikti, bet tas, ka mums ir vairāk vai mazāk vienalga.
Rītdien jāpabeidz savs research assistant darbs, jānoskaidro, vai nebūs mazliet jāpastrādā brīvlaikā (LNB Periodikas mājīgās telpas), un jāpārlasa fragmenti no Ruso "Du contrat social", kas nav aiztikts jau kādu gadu. Protams, šajā žurnālā es nestāstu par to, kā skatos YouTube video, lasu nekam nederīgas forumu diskusijas un spēlēju nelegāli lejupielādētas datorspēles, bet tas Jūs, mans dārgais lasītāj, manuprāt, neinteresē.