Dienas prieciņi

Man ļoti patīk, ka mani lauki ir tālu, jo tad es uz tiem varu braukt ilgi un laimīgi 4,5 stundas, darot ko vien es vēlos, visbiežāk - lasot.
- Nu, kas nu tagad labs notiksies, mm?
Tātad, es pabeidzu lielisko Mehānisko apelsīnu. Diemžēl, latviski, tuvākajā laikā jāsadabū eksemplārs angliski salīdzināšanai, kaut tulkojums šķita itin jauks. Un filma, filma, kā gan bez tās! Vispār, tā bija jauka grāmata ko gribēt. Kaut arī nobeigums mani visnotaļ izbrīnīja, es turpināšu priecāties par sākotnējo Aleksu viņa laimīgajās dienās, jauko puisīti ar džentelmeņa goloss.

Un nobeigums:
Bet jūs, ak, mani brāļi, reizumis atcerieties savu mazo Aleksu. Āmen. Un viss šitais cal.

Apmierinot savas personības infantilo pusi, turpinu iepazīt bērnu bibliotēkas dārgumus. Žaklīna Vilsone man visnotaļ patika jau no agrāk lasītajām grāmatām, kaut šī tomēr stilistiski atšķīrās, jo nebija tik bērnišķīga.
"Aizraujošs aizliegtas mīlestības stāsts" izrādās, ir par skolnieces un skolotāja mīlestību, tomēr tāds krietni dīvains, iekļaujot pagalam vecmodīgu ģimenīti, pašdarinātus neglītus tērpus un runāt neprotošu tēvu. Lasot es galvenās varones vietā jutos neērti, jo viņa bieži vien rīkojās tiik stulbi, ka nebūtu ne ticējusi. Bet tā varētu būt labas lasāmvielas pazīme - raisīt emocijas un iedzīvošanos, bērnu literatūra par to nevarētu sūdzēties, ja tā.

1. Teitoņu gūsteknis
2. Purvāju vilcene
3. Atmaksas bulta
4. Jundas liktenis
Pilnīgi nejauši iekritu savā bērnības lasāmvielā un ātri vien izrāvu cauri. Pēdējā gan gāja lēnāk un man šķiet, ka es to tā arī iepriekš nebiju izlasījusi, bet pirmās trīs, par Uvi, man ļoti patika.

Bet Sartra "Nelabums" man pagaidām literally uzdzen nelabumu. Tā grāmata mani moka un es viņu arī, tāpēc es izlēmu, ka dzīve ir pārāk īsa, lai lasītu grāmatas, kas mums nepatīk prieka pēc, un, lai nomierinātos, uzsāku vēl vienu antīku grāmatu - "Polianna".

Ko lai dara, laikam jau esmu no pārlasītājiem, tik interesanti salīdzināt, kā mainās uztvere lasot kādu jau lasītu grāmatu pēc kāda laika...

Urā, beidzot no sava saraksta varu izsvītrot vienu tur jau ilgi aizkavējušos grāmatu par laika steidzīgumu. Man tā pilnīgi noteikti patika un bija vērts, žēl, ka es visu aizmirstu uzreiz pēc izlasīšanas. Tur bija tik tiešām daudz interesantu domu, bet vienīgā, ko iedomājos piefiksēt kā sev tobrīd aktuālu ir par dīvaino situāciju mūzikā. Itin daudzi klausās nevis jaunāko mūziku, bet gan agrākajos gados tapušo, turklāt arī mūsdienās tapušais lielā mērā atkārto kaut ko jau agrāk radītu: "Kultūra ir zaudējusi atjaunošanās spēju." Patlaban mums ir viss uzreiz.

Visvilinošākā tomēr ir bērnu bibliotēka - gan tāpēc, ka tur grāmatas ir mīlīgāk sakārtotas, gan tāpēc, ka tur ir tās daudzās grāmatas, ko es tā arī neizlasīju, jo lasīju pieaugušo grāmatas, gan arī tāpēc, ka man vairs tur nevajadzētu atrasties. Un vēl - tur bez piepūles var dabūt to, ko lietpratēji pieaugušo nodaļā jau izķēruši. Tagad lasu ilgi gaidīto Mairas Dobeles "Nepareizās dzīves skola" - man patīk tās noformējums un es cienu tās izdevniecību.

UPD. Grāmata bija jauka, bet beigas - draņķīgas. Man nepatīk tās mākslinieciskās "saproti pats" versijas.
+ noderīga lieta - reizrēķins ar 9 uz desmit pirkstiem. Noloka pirkstu, ar kuru grib reizināt 9, piem., 4 un tad kreisajā pusē atliek desmiti(3), bet labajā - vieni(6). Īzī pīzī.

Tikko pabeidzu Ingas Ābeles lugas ("Tumšie brieži", "Tumšie brieži"2, "Dzelzszāle", "Jasmīns") un vēlos, kaut man kāds paskaidrotu, ko esmu izlasījusi. Šī bija tā augstā intelektuāļu literatūra, kur viegli pazaudēties, es pārāk bieži visu lasu burtiski un nepamanu tās slēptās domas un nozīmes. Kopumā - tās bija jaukas, bet visai līdzīgas un visvairāk man tomēr patika viņas "Paisums".
Next job to do: noskatīties filmu "Tumšie brieži" (nevar būt, ka tik briesmīgi, režisors taču par kaut ko domāja!)

Vai, es pilnīgi aizmirsu papriecāties, ka vakar, iečekojot JR Grāmatnieka kunga grāmatas, es nocenoto grāmatu groziņā atradu "Romeo un Džuljetu" - tieši tas, ko es jau sen gribēju, turklāt neiespējami lēti - 1.21! Man taču jāsāk lasīt arī romantisko literatūru.. ja uznāks iedvesma. Bet grāmatiņa ir ļoti ļoti jauka -