Otīlija ([info]otily) rakstīja,
@ 2004-08-26 09:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:Dzīve tomēr ieripins;)

Rudentiņis
Vakaru drēgnums un rītu miegainība.
Ugunskuru dūmakas un savādi dzestri smaržojošs gaiss;)

Šis gan nav mans sirdij tuvākais gadalaiks, bet filozofiski melankoliskais noskaņojums tīri labi tīk;) Tik cik ilgi;)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kangaroo
2004-08-26 09:37 (saite)
Nu jā... Tas zaļums apkārt kaut kādu dezorientāciju rada.
Man atkal tāds kluss, drēgns, miglains, mitrs un vēss
asociējas ar veļu laiku.

Sestdienas (svētdienas) rīts (ap 8- 9). Stāvu uz vecāku
mājas lievenīša, skatos uz dūmakā tīto Aivieksti, smaržo
pēc svaigi uzartas zemes, kokiem lapu vairs nav. Daba kā
pamirusi, bet no vējtvera nāk ābolu smarža, kas atgādina
par aizskrējušo vasaru. Izeju dārzā, atrodu kādu salnu
dabūjušu ābolu un iekožos tajā...

To sajūtu... to nekas nespēj aizstāt...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]otily
2004-08-26 09:42 (saite)
;)))))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?