Nu jā... Tas zaļums apkārt kaut kādu dezorientāciju rada.
Man atkal tāds kluss, drēgns, miglains, mitrs un vēss
asociējas ar veļu laiku.

Sestdienas (svētdienas) rīts (ap 8- 9). Stāvu uz vecāku
mājas lievenīša, skatos uz dūmakā tīto Aivieksti, smaržo
pēc svaigi uzartas zemes, kokiem lapu vairs nav. Daba kā
pamirusi, bet no vējtvera nāk ābolu smarža, kas atgādina
par aizskrējušo vasaru. Izeju dārzā, atrodu kādu salnu
dabūjušu ābolu un iekožos tajā...

To sajūtu... to nekas nespēj aizstāt...