Otīlija ([info]otily) rakstīja,
@ 2007-06-15 14:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Meliem un patiesība

Var jau moralizēt un kratot pirkstu kaunināt - tas nav labi, tā neklājas darīt. Tāpat lieki ir klasificēt melus lielajos un ne tik lielajos. Meli ir un paliek meli, tie ir sāpīgi jebkurā gadījumā cilvēkam, kam esi tuvs. Te nu jāpiekrīt ir [info]krii , ja cilvēkam ir kāda nozīme tavā dzīvē, tu centīsies nedarīt neko tādu, kas liktu tev melot.

Bet, ir vēl arī pārlieku lielā patiesības mīlestība. Tu apzināti dari ko tādu, ka sāpētu otram cilvēkam, bet tad sirdsapziņas (vai kadas citas apziņas) mocīts izstāsti tīru patiesību. Neņemos noradīt kas ir labāk, bet arī šajā gadījumā auzās braukšana ir acīm redzama. Tas man vairāk atgādina nevis patiesības mīlestību, bet sava egoisma izpausmi. Ja jau reiz, es mokos ar apziņu, ka esmu rīkojies aplam, pamokies arī tu, toties man vismaz akmens no sirds...



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dzeina
2007-06-15 14:39 (saite)
Nu, labi, pieņemsim, ka patiesība reizēm ir nevēlama. Tagad iedomājies - ir tev kāds paziņa, kas, lai arī joprojām cenšas uzturēt kontaktu, arvien vairāk & vairāk kaitina. & tad vienā brīdī vairs neizturi, & noskaiti pa punktiem, kāpēc kaitina.
Jā, no vienas puses tā kā akmens no kakla nost, jo saproti, ka vairāk to jau priekš sevis esi darījis. No otras puses - vai būtu jēga mocīties, mēģinot izturēties draudzīgi & ar zobu sāpēm pat uz meiliem ar pieklājības frāzēm atbildēt?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]otily
2007-06-15 14:47 (saite)
Mans komentārs vairāk bija par cilvēku, kuru mīli (tā teikt otru pusi), nevis radiem, draugim, paziņām.
Kas attiecas uz apgrūtinošam attiecībām, tad nav jēgas sevi mocīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?