Otīlija ([info]otily) rakstīja,
@ 2009-09-30 12:15:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Jautājums, protams, retorisks
bet gribētu saņemt arī atbildi.
Kāpēc vidējam statistiskam latviešu vīrietim, sasniedzot zināmu vecumu, ir paniskas bailes no attiecībām, laulībām, bērniem? Vot kas tas ir, audzināšana, sabiedrības ietekme, apkārtējo pieredzes ietekme? Un nevajag man te tikai par nelabvēlīgu laiku, savas mājas neesamību un naudas trūkumu un brīvo ērgļu sindromu runāt. Vidējam statistiskam vīrietim nauda ir, dzīves vietu var atrast un kas attiecas uz brīvā ērgļa sindromu, tad, manuprāt, tas ir tāds pats mīts kā bubulis bērnu biedēšanai.
Ja kādam rodas jautājumi, tad ar mani viss kārtībā. Ir situācija tuvā apkārtnē, no kuras radās jautājumi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kangaroo
2009-09-30 12:53 (saite)
Nu var būt arī ļoti smags. Ja līdz šim pa māju staigāja pliks, bet sievišķis paģēr, lai vismaz apenes uzvelk un turklāt tīras, tad nemaz jau nav tik viegli mainīt šādu ieradumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]otily
2009-09-30 12:57 (saite)
:) man domāt, ka parasti jau līdzīgu uzskatu cilvēki vienojas par kopdzīvi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]indulgence
2009-11-06 16:45 (saite)
Uzkati mainās. Arī tepat cibā to redzam. Gan kā salonu lauvas piepeši pārvēršas par mājas seskiem, kurus laulene ar koku uz krogu nevar aizdzīt. Un arī kā apprec jaunuve puisieti, kurš no paša sākuma sevi neslēpti pozicionējis kā slaistu mājās, un nu cepas, ka vecis neizrāda kvēlu vēlmi aku rakt vai ņemt 80 gadu kredītu mājas pārbūvei. Tb mainamies, mainamies laika gaitā. Un bieži tas, uz ko sākumā piever acis, ar laiku sāk nepārvarami kaitināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?