Dažkārt, kad skatos uz sevis paveikto, šķiet, to darījis kāds cits cilvēks.
Piemēram, tagad, atvēris ekseli, rūtainām acīm blenžu tabulu labirintos un mēģinu iebraukt, kā tas cilvēks ir domājis, un kā to tagad līdzīgi uzkonstruēt no jauna, citam uzdevumam.
Tā ir, ja ilgi nestrādā.

Nē nu, nevar teikt, ka es nestrādāju. Vakar, piemēram, nakts beigās jutos nostrādājies pilnu darba dienu un vēl pamatīgas virsstundas Borderlandā.

Otrdien, braucot uz treniņu, Tidal nolēma mani aplaimot ar vairākiem bangeriem. Šis tieši prims treniņa mani īpaši iejūsmoja.

https://www.youtube.com/watch?v=aAQWJKQ8Lzo

Tags: dance, mūzika

https://newrepublic.com/post/188412/trump-humiliates-elon-musk-house-republicans

Amūrikāņiem patīk šovs, par šo šovu viņi ir kārtīgi samaksājuši un maksās vēl. Tagad varēs baudīt gadiem.

Tags: dienasprieks

Unlike your stomach your brain never tells you when it's empty.

"Elon is genuinely an idiot, ketamine has fried his brain, but he spent most of his life being smart, and he can no longer think of himself any other way."

bonijas un klaida latvieši

Man ir jauna mašīna. Mašīnā ir radio, un es klausījos Radio Naba. Man tā ir cita pasaule - nu veca pasaule ar jaunākiem cilvēkiem (lielākoties).

Bija izrāde par meliem. Diezgan neizsmalcināta propoganda. Jaunieši vēlējās uzzināt, kāpēc cilvēki, kuri nevēlas (un nevēlējās) vakcinēties, tic/ticēja meliem. Viņiem bija viesis, kuram bija patīkami zema balss un kurš mīlēja datus - tā viņš vismaz teica. Saruna gan nekur tālu netika: tā beidzās ar stāstu par vienas jaunkundzes tēvu, kurš iegāja Facebook un strīdējās ar cilvēkiem, kuri pret Covid vakcīnu bija skeptiski. Viņš to izdarīja, parādot meitai, ka ir arī "normāli cilvēki".

Šovakar mūsu miglā un manā sastrēgumā divas jaunas dāmas runāja par kultūru un mākslu. Sarunas laikā aizdomājos, vai jaunas/agras pusmūža [izglītotas] latviešu sievietes vienmēr ir tā runājušas. Viņas izklausās tā, it kā atrastos vietā, kur viņām vajadzētu klusi runāt un nesaka neko stulbu. Vieta ir "kultūra", vai ne? Un tas ir uzcelts – un tiek būvēts. Piemēram, intervētāja intervējamajai pārliecināja, ka klausītāji ir izglītoti un ka viņas neaizmirstamāko kultūras notikumu bija veicinājis Sorosa fonds. Viņas apsprieda Survival Kit projektu, kurā sabiedrība tika sadalīta grupās atkarībā no tā, kā tā reaģēja uz lielo pandēmiju. Viena no šīm grupām bija "racionālās", kurš/a pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļiem un interesējās par statistiku. Taisnības labad jāsaka, ka pēdēja grupa bija cilvēki, "kas dzīvo Rīgā".

Es nezinu, vai man TUR būtu kāda vieta (ja man būtu interese apmeklēt vēlreiz). Interesanti, vai tas ir iemesls, kāpēc mana vecākā meita izvēlējās (par spīti labajiem rezultātiem) kādu laiku nemācīties universitātē. Es domāju, ka viņa pietika ar visiem inteliģentiem, izglītotiem cilvēkiem, kuri neticēja meliem, pētīja datus (es pieņemu), un rezultātā visiem visi ir/bija pareizie viedokļi.

Viena lieta izcēlās – intervējamā minēja, ka pirms aptuveni 25 gadiem viņu ietekmējušas hardcore, straight-edge un antikapitālistiskas kustības: tāpat kā es. Where there had been, amidst all the noise and bullshit, a desire to test the walls of house of culture we had been provided.

Es domāju, ka, spriežot pēc viņas ‘questioning cadence’ Lielās Izglītības Kultūras Namā [Nabas ēterā], mēs galu galā atklātu, ka mums ir daudz kopīga,just about.

Divas dienas pēc filmas man laikam jāsecina, ka es nebūšu norāvis PTSD, un arī naktīs guļu mierīgi. Bet "The Substance" bija iespaidīgs trips. Filma par sievietēm ar nocirstām galvām viduslaikos kaut kur Vācijā tagad šķiet tik nevainīga. Parasti šausmenes mani pārāk neaizkustina, bet šī laikam spēja apvienot eksistenciālās šausmas ar vizuālo valodu, un es ik pa laikam sēdēju kino ar pusaizžmiegtām acīm. Es pat neizslēdzu, ka skatoties šo filmu mājās, es viņu līdz galam nebūtu noskatījies. Divas ar pusi stundas man radīja vēlmi, lai filma jau kādas trīs reizes ir beigusies.

Neskatoties uz to, es domāju, ka šī filma ir gana unikāla pieredze, lai to nenorakstītu kā seklu. Jau sākot ar visām vizuālajām atsaucēm, par ko ir sataisīti klipiņi Instagramā. Vizuālā valoda bija ļoti specifiska un... spilgta, pat visādās pavisam sadzīviskās epizodēs filmas sākumā. Tad es vēl biju naivs zēns, un domāju, ka ainas nekļūs pretīgākas. Dialoga filmā attiecīgi nav pārāk daudz, bet dažas metaforas man šķita diezgan spēcīgas. Vienkāršas, bet ņemot vērā visu filmas over the top vaibu, spēcīgas.

Bet neskatoties uz aukstāk rakstīto, vai arī ņemot to vērā, nav tā, ka es kādam varētu ieteikt šo filmu noskatīties. Tā teik, uz pašu atbildību. Un nesakiet, ka nebrīdināju.

Tags: kino

Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.

It's easy to hate, it's hard to love.

Baltā šokolāde un citrusa ziedi. Es neesmu drošs, ka šie apraksti kaut ko reāli nozīmē, kad runa ir par kafiju. Un es pat neesmu drošs, kas mani satrauc vairāk - doma, ka kafijas pārdevēji paši šim tic, vai doma, ka viņi netic. Pagaidām turos pie domas, ka tie ir vietējie grauzdētāji, kuriem ir "vienīgā full washed" vai "vienīgā no šīs valsts" kafija. Bet galvenokārt pie domas, ka tie ir vietēji, un varbūt kaut kādā brīdī jāpāriet uz kaut kādu no bulshit Andrito vai Rocket. Precīzāk sakot, viņu bulšitā es neesmu vēl iedziļinājies, bet viņi jau tā ir all over the place.

Varbūt vēl bez spēļu vakariem ir jātaisa kafijas degustācijas vakari, kur katrs ierodas ar savu kafiju un kafijas gatavošanas rīku, un tad visiem ir iespēja paslurot ar karotīti vairākas kafijas, un mēģināt sagaršot kaut kādu šokolādi ar kaut kādiem citrusiem. Principā es jūtu, ka kafijas garšo dažādi, lai gan arī no dienas uz dienu es nevaru iegūt sistemātiski vienādu rezultātu, bet kad es esmu izdzēris veselu paku, es spēju vien secināt to, kā iepriekšējā kafija atšķiras no nākamās. Vai man ir kādas specifiskas preferences, es nezinu, un līdz ar to es pat nevaru izlikties, ka visi tie baltās šokolādes apraksti man kaut kā palīdz. Jūs to kafiju neesat sadedzinājuši kopā ar visu garšu, un ar to man jau pietiek. Vēl, protams, arī janvāris nav aiz kalniem, un tad būs iespēja dabūt visus tos kafijas adventes kalendārus par milzu atlaidēm, kur iekšā ir precīzi viena porcija kafijas. Nav gluži paralēlā degustācija, un tomēr.

Ar vīnu vismaz ir vieglāk, jo pudele vīna netiek dzerta mēneša garumā. Ar vīnu ir mazliet grūtāk, jo tur ir alkohols, bet nav jau tā, ka kafijai nav savi trūkumi.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2024-es-augstakais-diplomats-aicina-partraukt-politisko-dialogu-ar-izraelu.a576381/

Kad man paliek garlaicīgi, es stāstu jums stāstus.

GPT man pajautāja, kuras dziesmas mani impresē no HIM. Es redzu tikai Lauru, es nevaru pateikt dziesmas.

Šodien mahimā, vācot produktus somā, mēle nenoturējās uz savādāka izskata līdzbiedriem "oh, where you are from?"
Ne uzreiz saprata. "Uzbekistan"
"Ok, I thougt you are maybe like from Korea".
Komunikācija bija apgrūtināta, viņi ne īsti angliski. Es ok, krieviski. Arī, so so. Palika apjukuši, ko es gribu no viņiem. Es tikai gribēju draudzēties. Esmu multinacionāls. Mapatam acis izdeg.

Ja vajag stabilas, melnbaltas, autentiskas vērtības, tā lai ieliek purvā, no kura laimīgs attapties, bet ne uzreiz, vēl gribās smagi pamiegoties tajā, tad – Satantango. Nekāds sūda Begotten, kurš man ir = trash, nekāda kino vērtība, tikai neparasti.

Jau kliedzu. Man ir faili, ko nekad nedzēsīšu no HDD. Varu iedot, arī nesatiekoties. 7,5h filma. Trips reāls, ja saulīti uzreiz negribās

Agdies kāds sūds ir Begotten. Skatījos, ik pa laikam pārtinot. Tur nav no kā baidīties, kā vien no garlaicības. Es neuzrakstīju grāmatu par 2011. Varbūt būtu nopelnījis naudu ko nodzert mēnešos divos, un būt aizmirstam. Bet ne tādu neko kā Begotten. Garlaicība, es saku. GPT saka, ka tas na ļubiķeļa.

Ja tev nav bail ne no kā, noskaties Begotten, beidzot.



Vai pārspēs 2011. delīriju? Nu vismaz atkārtos?
Vismaz tev nebūs sliktu pārsteigumu (balss no zāles)

Man tiešām par maz bail šobrīd no planet Earth

Rakstnieks ir darbs, ne elektroķīmiski impulsi kā piem zivs. Iepisa signāls, pirksti pārskrēja pogām, o!, dopamīns, notika labāk, ir txt.

Darbs kondensēt impulsus, un bleģ elektroshēmu, to nevarēs pārstāstīt. Jo tad jau suka darbotos.
Es te aizrunājos. Visā vajag izglītību. Arī rakstīt. Man ir raw. Vizuālais arī bija raw. Patika. Bet LMA apcirta kāviņsauc, to, kas neiet ēvelē, zarus. Varēju izdzīvot no tā, izkoptāks.

Jo hui tur māgsla, ja tu baidies par komunikāciju kabeļiem

Es sen jau pārdevos ZX Spectrum, Tas bija 90'o pats sākums, kad nevarēju atrast tik parasti pieejamās vietās, kad beidzot dabūju tam naudu. Stāvēju ar šilti kaklā, nu ar kartonu, aukliņā uz kakla, uz kura rakstīts "pērku ZX Spectrum", pie radiodetaļu veikala Brīvības ielā, pretī Operetes teātrim, ja jau uz to gāju ieplestām kājām. Nekāda kauna, kā vienmēr pret random pasauli.
Atsaucās, pienāca, pasmaidīja, skatoties uz manu šilti "apmēram, noņem, beidz ākstīties", aizbraucām uz Jelgavu kopā, nopirku, atvedu ar pēdējo vilcienu mājās. 1990, 1991?

Par improvizācijām:
Jūs taču esat kāds te, kad pat mājas telefona līnija ne visiem bija? Jāgaida rindā gadus. Mums nebija.
Tādu pašu šiltīti kā pie ZX Spectrum pirkšanas, es izkarināju "REMONTS", Rīgas dzelzceļa stacijā uz telefona kabīnes roktura, lai netraucēti bīdītu biznesu jau 1993. Jo fak, nav no kurienes zvanīt. Tu vari piezvanīt max 2 zvanus un tevi sāks bombīt. Un tad es izbāzu galvu, ar lomas izteiksmi "kas, nav redzams, ka remonts?!", vēl uzbakstot ar pirkstu uz pašrakstīto kartonu. Lika mierā. Tālāk jau labāki tehnoloģiski risinājumi.

Žīdi ir nekaunīgi. Kāpēc jūs negribat nofeikot žīdu, a? Nesanāk? Par godaprātu un augstām morālēm jūs pajautājiet savām dark web fantāzijām. Es savas zinu, un godprātīgi cīnos. Ja nav prāta, nav cepumiņu. Godīgs Borderlands 2, pagaidām jums šiš. Man lūdzu, ar piegādi hašiš

I like lyrics. A pill to make you numb, a pill to make you dumb, a pill to make you anybody else is not only about drug, but people attitude, how they live. Its hard to explain, very far from how I feel and understand it.

#zivsgpt

There's a lot of vegan meats now. There's Tofu Turkey, which they call Tofurkey. There's Tofu Bacon, which they call Tofacon. Apparently someone has made Tofu Duck, but they're having trouble with the name.