 |

 |
disfigurator | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
Atrast laiku ar uzmanību noklausīties lielisku albumu - ierastais mūzikas baudīšanas veids. Gan no kasetēm, gan piratētiem .mp3, gan CD. Noklausīties albumu ir uztvert visu kontekstā - redzēt kopainu, kurai piešķirta nu dzīvība ārpus laika grožiem.
Tad ieradās straumēšana - lēnām deģenerējos un saslimu ar pleilistēm. Salīdzinājumā ar albuma klausīšanos, šī pieeja ir gan radoša, gan kopainu noniecinoša. Radoša, jo vari salikt kopā kādu tēmu vai motīvu un noniecinoši, jo nebaudi vairs kopdarbu, bet nodarbojies ar selektīvu rozīnīšu vākšanu, zaudējot kontekstu. Bet ne viss te slikti - arī šādi ir atrasti labi māklsinieki, pieslēdzoties viņu daiļradei ar uzmanību. Ir citādi, jo ik pa laikam tomēr noklausies albumu, no kura izvilkta dziesma pleilistei, un "dzirdi ko jaunu" jeb atkal uztver aizmirsto kontekstu, kas albumu kopumā smadzenēs tā kā uzfrišina. Nē, ir tomēr viss slikti - pleilistes platformās ir tās skrūvspīles, kurās jūti savus iespiestos pautus: dzelzs tvēriens tur tevi platformas verdzībā un šādas platformas kā likums degradē mūziku, noniecina tās vērtību, nodarbojas ar cenzūru, politikas bīdīšanu un citiem sūdiem, ļoti lēnām pievelkot skrūvspīles arvien ciešāk... Un no mūzikas baudīšanas tu pārslēdzies uz cipariņu vērošanu - cik nu followeri pleilistēm manām - it kā tas jelkādā brīdī vispār būtu svarīgi. Cilvēka psihes gļuku ekspluatācija - ap to darināts tirgus. Ciniski, ne?
Tad atgriezos pie fiziskā medija, reizē pieķeroties pirmo reizi pie platēm. Klausos mūziku atkal ar sirdi. No vāka līdz vākam. Skan retāk, bet mērķtiecīgāk. Retāk un izjustāk. Uzmanīgāk. Ja vēl sagadās, ka tā nopirktā plate sasodīti labi skan - tad ir muzikāla pilnība. Kaifs. Kontekstā. Saturīgi. Noturīgi. Kulturāli. Cieņpilni. Plates bagātīgā un detalizētā skaņa uzmanīgās ausīs paver daudz jaunu horizontu - teju vienmēr. Labi darināta plate ir narkotikas.
Albums, nevis pleiliste prosta fona aizšpaktelēšanai - ka tik klusumā un savās domās nav jāsēž, pasarg dievs!
Albums fiziskā medijā. Jācer, ka Skaifordžeru Pēteris tomēr nav soctīklu ilūzijās aizdirsis savu redzesloku līdz bezjēdzībai (atsaucoties uz apgalvojumiem šajā intervijā) un taisīs vēl kādu plati vai vismaz lieliski māsterētu CD nākotnē, nevis baros tikai digitālo tukšumiņu, kurā viss ir bez svara, bez jēgas.
Tags: mūzika
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
ja kas, es dirsu uz ielas, atkal. es biju uzlicis modinātāju uz 17:20, lai paspētu pēc alko uz 18:00 bez stresa. realitātē pamodos, par spīti visiem trokšņiem, 17:45. un tad es noraidīju visas domas – "Armand skrien! no tā ir atkarīga tava dzīvība". es pat neaizslēdzu durvis, es metos kā Lolas skrējienā. liftā telefonā paskatījos, ir 17:50. jap, sanāks, tikai turpini skriet. es saliku pudeles uz letes, nometu naudu, lūdzoties "ieskatiet, man jāiet dirst". izgāju dirst, pie tuvākā koka. ieskaitīja, dabūju jau pēc 18:00. pateicos kasierei dziļā pateicībā
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
kaimiņš Vovka totāli nav vērts. atnāca pie manas mammas, nosēdās uz viņas gultas. mamma, jau ceturtajā dienā teica viņam "tev ir savas mājas. kāpēc tu neej prom?". viņš naidā "ak tāda jūs esat?". viņa, kas pieļāva visas dienas klusējot, esot laipna. es stāvēju istabas durvīs, dzirdēju. man gribējās viņu piekaut, jo really, es tev devu visu savu sirdi, un kas tagad tāda par krievu pasaules hūniju? pisies prom, bija uzreiz "vovka, tev ir jāiet. vairs ne manas mājas" mammuks bija stiprāks par mani.
untermensch, totāli nīčē. mēsli miskaste. kāpnēs es biju vienīgas kurš viņā saskata cilvēku. vairs nē. degoši putina atkritumi, to be composted. viņu neieredz every single person. un es mēģināju vēl strādāt. kā viņš mani pameta, izmests no mana dzīvokļa "nu labi, turpini spēlēt savas datorspēles", tas ir par to, ka adobē zīmēju robotiņus. visa pateicība, pēctam kā glābu, pālī glāstīju viņa galvu, viņam apgūlušamies "vova, nomierinies. meibi būs labi". untermensch.
es jau esmu pieteicis viņam karu, sms, pirms gada. vairs no phone calls, ejam garām tukšas sejas
man ir milzīga Dieva baterija. es arī cibas Iokastei piedevu dekādes, jo ļoti labs draugs, tik kolosāli kopā, kaut zināju, ka mani izsmej. Līdz 2015, kad pasūtīju pie velna mātēm, jo ņirgāšanās par mani sasniedza drūmāko lvl. Tad es pateicu, lai deg suka ellē, vienā telefona sarunā, skaidrā
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
zivs | |
 |
 |
 |
 |
par to cik esmu sirsnīgs (biju). tas bija pirms 4 gadiem. rakstīju MI, bet lai ciba arī klausās:
Man bija iespēja uz ielas apstāties, paiet garām, neredzēt. Es redzēju Vovku (putinistu) pilnīgā vafelē, nevarot trāpīt izsmēķi liela izmēra miskastē. Un es jau zināju, ka viņam ir notikuši lieli sūdi, konkrēti ar varas iestādēm. Man vieglāk bija neredzēt, viņš pat nepamanītu. Bet es domāju par sevi "tu esi cilvēks, vai kas?", un piegāju klāt, savācu uz savu māju. Novārtījās manā matracī 4 dienas, kamēr kopā dzērām, un es slepi šņaucu amfetamīnu, mēģināju strādāt, ne īpaši veiksmīgi
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |








 |
disfigurator | |
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
No rīta iekāpju RVR darinātajā vilcienā ar to fifīgi slīpo priekšu, sarkanajiem solo sēdekļiem ar ādas paskata pagalvjiem, interesanto salona izkārtojumu, kā arī elektriski atveramajām durvīm un citāda paskata ekrāniem, kuros rāda vilciena ātrumu, temperatūru salonā, pieturas: gluda teksta ritināšana un sajūta, ka tiktu lietota kāda e-reader tuvāka ekrāna tehnoloģija... Viss melnbalts, nulle reklāmu. Ļoti pareizi.
Iekšā nevis konduktore, bet gan teju stjuarte - "Ja gribas vēsāk, pārsēdieties vagona aizmugurē", "Paldies, ka izvēlējāties braukt ar mums", u.tml. lidmašīnām raksturīgās pieklājības.
Sajutos kā iekāpis dzīvā retrofutūrismā :)
RVR DR1AC laikam. https://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=11&pid=1384038874#top_display_media

Tags: tech
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |