MERMAID MOTEL

vēstules sīrupiņam

4/17/12 12:52 am

Atgriežoties pie fakta, ka mana angļu valoda sūkā, lasot literatūru, nonāku pie neiedomājamākajiem vārdiem. Piemēram, "hitherto", kas nozīmē  "līdz šim". Es, protams, nezinu, man nav diezko liela pieredze ar angļu valodu, salīdzinot ar tiem, kas dzīvo ārvalstīs vai regulāri lasa angliski, taču nekad dzīvē neesmu dzirdējusi nevienu, kas izmantotu šādu vārdu, daudz vieglāk ir uzkonstruēt visvienkāršāko "until now". 
Jāpiebilst gan, ka es pēc definīcijas labu angļu valodu dzīvē neesmu dzirdējusi diezko bieži, so varbūt iezemieši to vien dara kā saka "hitherto", un tikai man vienai tas ir jaunums.
Tags:

4/16/12 07:13 pm

kaperēšana 

1. Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids — pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).

P.S. Tā jau likās, ka ILC yearbook`ā nevajadzētu būt pieminētai kaperu ēšanai, īpaši jau nu 1856.gada deklarācijai, kas kaperu ēšanu aizliedz :D
Tags:

4/16/12 12:19 pm

Kā agrāk man  patika Nina Simona, Kleptons un Džoplina, tā šodien es smērējos pa sienām, klausoties Florence + The Machine. Es te tagad salīdzinu nesalīdzināmo, un tomēr nav nekā cita, ar ko es pēdējā pusgada laikā spētu identificēties vairāk, un spēja sevi atpazīt ir vienīgais patiesi būtiskais kritērijs, pieņemot lēmumu "patīk/nepatīk", jo mēs sev patīkam, mums patīk vietas, lietas un cilvēki, kurus redzam līdzīgus sev, savām izjūtām, - es tam no visas sirds ticu.
Vēl esmu stabili uzsēdusies Trentemøller. Tā tas ir, vai ne, dzīvē nekas gadiem nemainās, taču vienā brīdī viss ir pilnīgi citādi.

4/16/12 10:45 am

Redzēju sapnī, ka putniņu dzīvu apglabāju, bet tas visticamāk nevis reāls fakts, bet truls manu baiļu tikt dzīvai apraktai ekranizējums. Visādi citādi šķietami labs rīts, esmu atcerējusies, kāpēc reiz apņēmos darīt to, ko šobrīd (ne)daru, un tas, es vismaz ļoti ceru, ir pirmais solis ārā no pēdējo mēnešu bezmērķīgi haotiskās tirināšanās divos kvadrātmetros. Redzēs, kāda būs diena. 

4/15/12 01:37 pm

Tu esi pieaudzis tad, kad mirušie mājdzīvnieki jāsāk apbērēt pašam. Putniņš guldīts zemes klēpī. Rakšanas procesā lieti noderēja veca koka karote, par zārku kalpoja Ekselence de lux kaste. Līdzi iedevu maizīti. 
Tags:

4/15/12 10:38 am

Šonakt negaidīti nomira zilais papagailis. Dzeltenais skumst. Esmu neizpratnē, ar ko izrakt bedri, man taču ne lāpstas mājās, nekā. Bēdīgi kaut kā.
Tags:

4/14/12 09:45 pm

Šodien braucu gar Uzvaras pieminekli no Āģīša puses, tur tāds foršs, gluds, tukšs un plats ceļa posms, neieskrieties tādos apstākļos būtu grēks, un, protams, protams, pēdējā brīdī [info]helen pamanīja radaru. Galvenais, ka es precīzi nezinu, kāds bija ātrums, šķiet, robežās no 65-70km/h; es par vēlu attapos, ka fotogrāfs-opelis priekšā, nepaspēju nobremzēt. Tagad gaidu kvīti un ļoti, ļoti škrobos par savu neuzmanību. Ceru, ka sods nebūs pārāk liels.
Tags:

4/13/12 10:27 am

Nebija tik traki ar ciemiņiem. No deviņiem līdz vieniem naktī vazājāmies pa Vecrīgu, bliezu šiem augšā ekskursiju un stāstīju par pilsētas vēsturi, cik nu atcerējos, tad atbraucām mājās, papusdienojām divos naktī un aizgājām gulēt. Šorīt piecēlos, iegāju dušā, uztaisīju brokastis, viņi pamodās, paēda un nu jau ir prom. Neko diži prātīgu nerunājām, taču bija tā labi un silti - Justina laimīgi čaloja par to, kā norit gatavošanās kāzām, kādu kleitu nopirkusi, kādu baznīcu izvēlējušies, kādus gredzenus, un man bija interesanti, ne jau katru dienu gadās dzirdēt, kā cilvēki gatavojas kāzām, vai ne, Žydrūnas savukārt aizrautīgi fotografēja visu, ko Vecrīgā redzēja. Jauks pāris, vizuāli ļoti līdzīgi viens otram, un varētu būt, ka tiešām arī nodzīvos kopā visu mūžu, viņi tādi ļoti parliecināti izskatās par to, ko dara, turklāt nāk no stiprām, kuplām, katoliskām lietuviešu ģimenēm.
Baigi forši tā - uzaicināja mūs abus ar jaunskungu pie sevis uz Klaipēdu ciemos, delfinārijs gan esot aizklapēts ciet, taču redzēt vienalga būšot ko, un es jau nemaz Klaipēdā neesmu bijusi, Palangā tikai, un līdz Palangai jau arī varētu aizbraukt, tas taču turpat vien ir, un Mažeiķi, jā .. - es gribu parādīt viņam Mažeiķus, parādīt īpatnējo kapu kultūru, parādīt visas tās savas bērnības vietas un pie omas noēsties zemenes kopā, viņai taču vienmēr pilns dārzs! Un man taču Klaipēdā un piePalangā arī radi ir, ja kas. Ai, Lietuva!

4/12/12 01:15 am

Es gribu vasaru, tik ļoti tos trīsdesmit grādus, izmesties šortos un čībās, daudz braukāt ar mašīnu apkārt, gulēt zālē, tā kārtīgi salīt, skaļi spiegt, spēlēt šahu negaisa naktī un sagaidīt rītausmu, pīpēt lēnas cigaretes, stutējoties pret auto un skatoties zvaigznēs, uzrīkot trīs dienu velotripu, laivot, smieties, uz grilla cept burgerus un zemenes ēst, un parādīt jaunskungam Lietuvu, aizbraukt uz Jūrkalni sutīgā jūlija naktī, pavadīt laiku ar draudzenēm, gulēt teltī pie jūras, darīt visādas muļķības, zagt matračus no blakus kempinga un smaidīt tik daudz, ka sāk sāpēt žoklis.
Tags:

4/11/12 11:10 pm

Man līdz pedantam tālu, nokritušu grāmatu no grīdas paceļu tik` tad, kad vairs netieku garām, taču mazie sadzīves prieciņi ir glīti pa pāriem salikt, smuki salocīt tīrās zeķes un ielikt atvilktnē. Tad vēl man patīk kārtot mācību materiālus - salikt pa kaudzītēm, uztaisīt caurumiņus un glīti sašūt kā tiesu nolēmumus, kuri uz vairākām lapām. Un vēl nagu lakas turēt kastītē, glīti saliktas vienu otrai blakus, patīk.
Riebjas izmantot svešus rakstāmpiederumus, jo tas ir nehigiēniski, un šaaausmīgi nepatīk oranžā krāsa - pavei, kādas atklāsmes nāk, tīrot māju! 
Tags: ,

4/11/12 08:50 pm

Es saprotu, ka šo teikt ir izaicināt likteni un Mērfijs man noteikti atriebsies nepiemērotākajā brīdī, tomēr, sīrupiņ, man ir problēma - pārāk daudz draugu. Es, protams, visus mīlu, ne no viena neesmu gatava atteikties, un tomēr secināju, ka, ja katram sanāktu veltīt tik daudz, cik gribētos, būtu jāpamet visi pienākumi. 
Proti, man ir precīzi desmit sievietes, kuras saucu par draudzenēm, ne vairs paziņām, un man gribas zināt, kā iet katrai! Ne visas ir vienādi tuvas, protams, un tomēr pietiekami, lai nebūtu paziņas. Tas ir forši, mani draugi ir mans zelts, blablabla .. un tomēr es priecājos, ka piecas no viņām aiztinušās uz ārzemēm, goda vārds! Vasarā deviņas būs mājās, un tad tik būs jandāliņš pēc jandāliņa, bet vasarā taču viss ir citādāk - arī laika menedžments sokas raitāk.
Tags:

4/10/12 10:51 pm

Ceturtdien ciemos uzprasījās bērnības druška no Lietuvas. Galvenais, ka ar visu līgavaini. Nē, es jau neko, vai tad atteikšu, ja augustā uz kāzām jābrauc, turklāt šie tikai vēlu vakarā būs un piektdien no rīta jau prom, bet enīvei nezinu, ko man darīt, kā man, sīrupiņ, būt, jo tas, ka mēs bērnībā spēlējāmies ar lellēm, nebūt nenozīmē, ka šobrīd mums būtu daudz kopīga. 
Viņi noteikti gribēs ceturtdien pa Rīgu izvazāties, un es pat nezinu, kur lai šos ved, es taču bāru cilvēks līdz kaulam, man patīk sēdēt, lēni dzert un runāt sūdu, bet viņi ir wannabe clubberi no Lietuvas laukiem! Nez, jātēmē moš uz Alberthoteli, ja negribēs neko wild, - neitrāli un peizāža smuka.
Tags:

4/10/12 07:59 pm

Vakar, bezmērķīgi klīstot pa Vidzemi, aizbraucām uz Igauniju. Nekur tālu gan, jo pasu nebija līdzi, bet estiņu jurisdikcijā pāris kvartālus izmetām gan. Es kaut kā īpaši daudzos Latvijas robežkontroles punktos neesmu bijusi, iespaidus smēlusies tikai Ezerē, lidostā un vēl trijos, kuri visticamāk atradās nekurienes vidū, tāpēc ka paliekošu iespaidu uz mani nav atstājuši, bet, nu jā, nekad nebiju iedomājusies, ka Valka/Valga patiešām ir pilsēta, kuras vidū pēkšņi mainās valstis. 
Tas ir, biju redzējusi visādus televīzijas sižetus par nabaga valcēniešiem, kam, pāri ielai uz Valgas rimčiku ejot pēc piena, pase līdzi jāņem, bet nebiju domājusi, ka tas tā tiešām ir - Valgas rimčiks ir pāri ielai! Šķita, ka tur tik un tā mežiņš vidū, kilometriņš pienāktos, bet nekā - pilsētele viscaur viendabīga, un vienīgais, kas liecina par Igauniju, ir krietni glītākās daudzstāvenes un salīdzinoši attīstītāka infrastruktūra. 
Enīvei Vidzemē nav vairs īsti, ko redzēt, Ainažu pļavas varbūt vēl varētu, Gaiziņu, Burtnieku apskatīt un atrast tos Sibīrijas ciedrus pie Lādes ezera, bet vairs arī neko. Nevarētu teikt, ka būts visur, taču, kur braukt, arī nav ideju, jo tūrisma ceļvežu materiāls redzēts. Laikam jāsaņemas un vasarā jāsāk eksplorēt aizraujošā Latgale. Just in case, ja nu dīzelis pēc laika maksās vēl vairāk.
Tags:

4/10/12 12:48 pm

Dievs ir stirnās, esmu pārliecināta.
Tags:

4/8/12 01:38 pm


klik )

Caurmērā absurdi, tomēr tuvas attiecības ar cilvēkiem, draudzība nemēdz būt balstīta uz patiesību. Realitātē tuvums ir tikai ilūzija par tuvumu, tuvums ir tālums. Cilvēki pārāk ļoti baidās pazaudēt savus cilvēkus, tas ir, savu amortizācijas sistēmu, drošības spilvenus, lai atļautos būt tie, kas viņi ir. 

4/6/12 03:59 pm

Tags: ,

4/3/12 04:46 pm

Džimā sakarinātas kaut kādas adidas botu reklāmas, tur kaut kāda skrienoša džuse nofotografēta, un apkārt zaļš fons, bet that's not the point, sāls tajā, ka zem fotogrāfijas ir uzraksts "Cilvēki, kas skrien ar mūsu apaviem sūdzas, ka skrejceļi par īsu...
Nu bļin, kurš losis/stulbenis/idiots/kretīns tik vienkāršā sloganā nemācēja ielikt faking komatu? Kurš nerubīja atdalīt palīgteikumu??? 
Pirmās divdesmit minūtes uz skrejceliņa es parasti pavadu, skatoties tālumā esošajā televizorā, bet vienā brīdī, kad sāk parādīties vēlme kāpt nost un, lai turpinātu skriet, sevi jāpiespiež, es sāku skatīties pa malām, un mans skatiens vienmēr apstājas pie tiem plakātiem, un tā komata neesamība mani padara tik neiedomājami niknu, es jums izstāstīt nevaru. Nu, goda vārds, vēl vairāk par to neesošo komatu man besī tikai cilvēki, kas čāpstina vai strebj.
Tags:

3/27/12 02:59 pm - nesanāk ķerties klāt darbiem, īsinu laiku

ESTP - "Promotor". Action! When present, things begin to happen. Fiercely competitive. Entrepreneur. Often uses shock effect to get attention. Negotiator par excellence. 4.3% of total population.
Take Free Jung Personality Test
Personality Test by SimilarMinds.com
Tags:

3/27/12 01:33 pm

kas es būtu, ja būtu )
Tags:

3/27/12 12:18 am - un vēlreiz..



You can seek the advice of others, surround yourself with trusted advisors. But in the end, the decision is always yours and yours alone. And when it's time to act and you're all alone with your back against the wall, the only voice that matters is the one in your head. The one telling you what you already knew. The one that's almost always right.

Tags:
Powered by Sviesta Ciba