MERMAID MOTEL

vēstules sīrupiņam

4/16/12 12:19 pm

Kā agrāk man  patika Nina Simona, Kleptons un Džoplina, tā šodien es smērējos pa sienām, klausoties Florence + The Machine. Es te tagad salīdzinu nesalīdzināmo, un tomēr nav nekā cita, ar ko es pēdējā pusgada laikā spētu identificēties vairāk, un spēja sevi atpazīt ir vienīgais patiesi būtiskais kritērijs, pieņemot lēmumu "patīk/nepatīk", jo mēs sev patīkam, mums patīk vietas, lietas un cilvēki, kurus redzam līdzīgus sev, savām izjūtām, - es tam no visas sirds ticu.
Vēl esmu stabili uzsēdusies Trentemøller. Tā tas ir, vai ne, dzīvē nekas gadiem nemainās, taču vienā brīdī viss ir pilnīgi citādi.

2/12/12 11:04 am

Nu, seriously, nav labi tā šķirot mirušos, lai visi RIPo un visiem vieglas smiltis, bet neviena no tiem relatīvi nesen mirušajiem stāriem man nav tik ļoti žēl kā Vitnijas. Viņa tik neticami skaista un tik fantastisku balsi, un filma "Bodyguard" ir, manuprāt, viena no labākajām savā žanrā, un dziesmas, es nevaru, nu, sasodīts, nolādēts, netaisnā pasaule, pesņas ir tik ļoti foršas, un es taču patiešām cerēju, ka man izdosies aiziet uz viņas konci un izdzīvot divas sievišķīgākās stundas manā mūžā, romantiski pabimbājot pie I will always love you un nospiedzot balsi pie How will I know un I wanna dance with somebody. Tāda bērnības mūzika - auklīte vienmēr klausījās, mani auklējot, un priecājās, cik ļoti Hjūstone skaista. Un jā, es tagad izklausos pēc tādas .. meitenes, bet, ko tur daudz, es taču esmu meitene, turklāt smagi izteikta, kāpēc man kaunēties? Nē, man tiešām žēl, man ļoti žēl. 

Powered by Sviesta Ciba