Visu nedēļu esmu strādājusi līdz desmitiem vakarā. Šodien atteicos no lieliska darba piedāvājuma - izturēju konkursu, uz pusi lielāka alga un vismaz trīs reizes vieglāks darbs. Jo tā nedrīkst. Es nepadodos. Nekad. Es cīnos līdz galam. Vienalga - guļus, stāvus vai rāpus. Jo es esmu es. Tas par to, par manu četrpadsmit burtu teoriju un principiālo kretīnismu attiecībā uz personiskām uzvarām pār sevi un pār apstākļiem.
Visādi citādi - šovakar biju ļoti jaukā vietā, man bija sarkanas lūpas, prieciņš un draudzenes tunika ar leoparda(!) apdruku. Tas saucas "jā, tas būtu forši, ja tu paķertu līdzi kādu ballīšu krekliņu, man biroja drēbēs īsti negribas iet". Jutos lieliski, un es nezinu, kas bija pie vainas, leoparda apdruka vai rums, vai tas, ka man visu laiku lejup slīdēja zeķe. Jo es esmu es, es tik un tā palieku oktobris mūžīgs, ja. Šovakar esmu priecīga, un kuram tad vairs rūp, vai tam pie vainas rums, vai apdruka, vai zeķe, vai pasaule kā tāda. Jo pa lielam viss taču ir lieliski, vai ne, un kuram tad vairs rūp visas tās balto cilvēku problēmas. Dzersim labāk rumu un biežāk lienēsim no draugiem leoparda apdruku!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
oktobris) rakstīja,
