Man ir plāns, kā izbeigt šo visu, un tomēr, kurā brīdī mēs uzzinām, vai mūsu izvēles bijušas pareizas, un kurā brīdī mēs beidzam šaubīties? Visa mana dzīve ir intuitīvu izvēļu rezultāts, spontānu ideju un notikumu fināls, kas šķiet absurdi manas apzinīgās, it kā prātīgās personības kontekstā. Varbūt es nemaz neesmu tik prātīga? Varbūt es dzīvoju maldos par to, kas esmu? Nav kārtības, nav un viss.