Nebija tik traki ar ciemiņiem. No deviņiem līdz vieniem naktī vazājāmies pa Vecrīgu, bliezu šiem augšā ekskursiju un stāstīju par pilsētas vēsturi, cik nu atcerējos, tad atbraucām mājās, papusdienojām divos naktī un aizgājām gulēt. Šorīt piecēlos, iegāju dušā, uztaisīju brokastis, viņi pamodās, paēda un nu jau ir prom. Neko diži prātīgu nerunājām, taču bija tā labi un silti - Justina laimīgi čaloja par to, kā norit gatavošanās kāzām, kādu kleitu nopirkusi, kādu baznīcu izvēlējušies, kādus gredzenus, un man bija interesanti, ne jau katru dienu gadās dzirdēt, kā cilvēki gatavojas kāzām, vai ne, Žydrūnas savukārt aizrautīgi fotografēja visu, ko Vecrīgā redzēja. Jauks pāris, vizuāli ļoti līdzīgi viens otram, un varētu būt, ka tiešām arī nodzīvos kopā visu mūžu, viņi tādi ļoti parliecināti izskatās par to, ko dara, turklāt nāk no stiprām, kuplām, katoliskām lietuviešu ģimenēm.