( Redziet, mātei pirms pusotras nedēļas sākās tīrīšanas mānija, un, tīrot virtuves skapīšu augšdaļu, viņa no vietas izkustināja tvaika nosūcēja cauruli, kas, kā vakar izrādījās, ir nevis piestiprināta ventilācijas šahtai(?), bet vienkārši tajā iesprausta, so peļukam bija durvis uz Eiropu vaļā - ar maizi, augļiem un kūkām nokrauti galdi, uz grīdas bietes, burkāni, kartupeļi, un ko tad vēl dzīvei vajag, vai ne? ) 

Tā nu sanāk, ka populārākais sarunu temats mājās šobrīd (populārāks par pareizticīgo Ziemassvētkiem) ir ļoti ticamā iespējamība, ka iekšas dabūjām patīrīt, tāpēc ka ar pelīti maizes riecientiņu dalījām, ne tāpēc ka es Maximā nopirku brētliņas tomātu mērcē. Es gan nezinu, kā tur ir ar tām pelītēm, man pašai pelītes patīk (jo kā gan var nepatikt kāds, kurš pīkst??), bet principā variants par infekcijas avotu diezgan ticams. Virtuve tagad nosēsta peļu slazdiem (nu labi, es pārspīlēju, patiesībā ir tikai viens slazds), tikko pārnācu mājās, atviegloti nopūtos - mazā vēl dzīva (nu, kā var nepatikt kāds, kurš saka "pī, pī, pīī", KĀ???).  Sieru gan esot pagaršojusi, bet slazdā neiekritusi, gadījusies gudrīte baigā; tagad par ēsmu izlikts speķis, jo tam maliņu nevarot tik viegli apgrauzt.