Obser Ver

Dīvainas domas galvā, piemēram, kā risinātos notikumi, ja ofisa darbinieku točiņā ķertu pēkšņa nāve. Infarkts, insults, mazums kas. Neizdvešot ne skaņas saļimst turpat uz grīdas vai kā nu tajā brīdī gadījies, iespējams, nedaudz specifiski atģērbies. Nez kurš pirmais pamanītu, projām gājējs vakarā vai apkopēja no rīta? A varbūt nedēļa paietu, jo kas būs tik drosmīgs lauzties iekšā tualetē?

Tagad jau skaidrs, ka nebija vērts mēģināt sākt skriešanas sezonu decembrī, janvārī un februārī. To var džeki, kas no cita materiāla taisīti (asbests utml). Vecuma izpausme manā gadījumā ir vispārējs labsajūtas samazinājums ilgstošākā laika posmā ziemas mēnešos. Nekādas slimības - dzīvo vesels, bet kāda jēga, ja visu laiku sūdīgi. A vot tagad, tagad! (tuk tuk tuk). Pulss pavisam paklausīgs palicis, solis viegls un aukstums šodien pavisam bezzobains likās. Un tā kopš gada sākuma savs pusotrs simts kilometru savākti. Pusmaratonu sezonas atklāšana marta beigās ir pavisam reāla.

Vispirms nenormāls sniegputenis, tad globāla avārija ūdensvadā. Sākumā pastiprinās dabisko vajadzību ielās kārtošanas tendence, tad sākas veikalu grautiņi dēļ ūdens, pēcāk vienkāršs vandālisms, pēc tam marodierisms no pamestajiem dzīvokļiem. Pēc pāris dienām izrādās, ka puspamestā un pusizlaupītā pilsētā atjaunot kārtību nevienam īsti negribas, arī buldozeram nē, jo beidzot tā atļauja cirst priedes savos pāķos ir saņemta un dzīves piepildījums ar to ir sasniegts.

Filma varētu būt par to, kā japiji pielāgojas dzīvei pilsētā bez neviena sabiedriskā pakalpojuma

Es arī stūmu to trolejbusu, kurš šodien ap 18.30 Brīvības ielā bija apstājies un aizšķērsoja vienu Tallinas ielas joslu. Vadītāja pamanījās apstādināt aparātu tieši tur, kur krustojas vadi un tipa nav strāvas. Bet tas trolejbuss galīgi neripo, un kājiņas slīdēja, un tauta nedisciplinēta un bez azarta. 7-8 veči izkāpa stumt, visi pārējie paliek sēdēt. A jāstumj uz 1-2 reizē, savādāk vispār nav jēgas, a vajag kādu, kurš dod komandu. Un tad vēl tā čība, kas vadīja troleju nejēdz pastāstīt, vai uz priekšu labāk stumt vai atpakaļ un cik tur īsti vajag stumt lai atkal španūgu noķertu. Stāvokli izglāba lielais vilcējs, mums tika prieks par to, ka mēģinājām cīnīties.

Skriešanā - vāji. Līdz īstajai sezonai vēl kāds laiciņš, bet ambiciozam censonim šķiet, ka trenēties vajadzētu pilnās burās jau tagad. Jo sacensību programma ir šāda: 27.03 - pusmaratons, 23.05 - pusmaratons, 13.06 vai 26.06 - kalnains pusmaratons, 07.08 - pusmaratons, 21.08 - trīsdesmitnieks, un tad jau septembra beigās ir Tallina vai Valmiera ar varbūt kādu Lielāku notikumu (uz burtu m). Ja nesanāks, tad ir vēl arī nākamā un aiznākamā sezona un vēl kaudze citu sezonu, jo skriet jau nekad nav par vēlu.

Laika apstākļi vedina uz mazliet citiem sporta veidiem, tāpēc noinventarizēju balkona saturu - tur man glabājas Visu Touring ar 4 caurumu lamatiņām, bet zābaku - to melno, ādas, protama lieta, nav. Tad nu jāskrien vien būs. A sievai ir Tallin (tās arī ir astoņdesmito gadu plastmasenes) ar trīs caurumu lamatiņām un valīdiem zābīšiem. Un slēpju nūjas ir mums abiem - 140cm ar uzrakstu 7p 50k (tās foršās, vieglās, nopirku sev vidusskolā) un 155 cm ar zīmola nosaukumu Exel, made in finland, ko pirku kaut kad 90-to gadu vidū par godu kādam vairs nezināmām iemeslam. Tā lūk, sieva izbrauca pa šmerļavudu distanci un piefiksēja, ka tur pilns ar opīšiem un omītēm esot. Tipiskā astoņdesmito gadu aprīkojumā - Botas zābaki, plastmasenes un tā. Esot arī kocenēs ar trosītēm redzēti...

šorīt aizsērējis kanalizācias stāvvads. par laimi virtuvē, par laimi santehniķis norespondēja stundas laikā un par laimi virs manis ir tikai divi dzīvokļi. Vai vēl jāsaka, ka šis man uzdzen nenormālu stresu? Pie tam izrādās, esmu palaidis garām civiltiesiskās apdrošināšanas polises beigu datumu, tas nozīmē, līdz pirmdienai, kad varēs aizskriet līdz apdrošinātājam, stress nemazināsies.

Jāpastrinkšķina ģitāra, moš palīdz, pie tam vēl tā Dukura pēdējā virāža arī...

Iespējams, ka tracina nevis tieši šie vārdi, bet konteksti, kādos vārdi parādās, bet vienalga diezgan truli:

- "bedres dibens", kuru laiku pa laikam kāds jūtas sasniedzis, spēj saskatīt vai, gluži otrādi, līdz kuram vēl tālu. Par to parasti runā daudzskaitļa pirmajā personā - "mēs" (esam sasnieguši, spējam saskatīt vai neredzam). Paskaidrojums, ko tas patiesībā nozīmē, nav nepieciešams, pietiek ar vispārēju konvenciju, ka pēc bedres dibena sasniegšanas nepaliks sliktāk, vai pēc dažām citām interpretācijām - paliks sliktāk mazāk strauji.

- "iepludināt", runājot par naudu. Parasti naudu iepludina kādā bankā, vai vēl trakāk - uzreiz "ekonomikā". Tā kā pludināts tiek liels daudzums naudas un, parasti virzienā, kur tāpat jau iet sūdīgi, tad jēdziens ir zināmā mērā trāpīgs. Kopīgais ar iepriekšējo - nevienam nav jāzina, ko patiesībā nozīmē pludināt naudu, pietiek ar nojausmu, ka nauda ar lielu varbūtību tiek zaudēta. Atšķirīgais - šis varētu nebūt vietējs valodas kretīnisms (ir bijis vēl perversāk - "finansu injekcija").

Ceļojums sākās pirmdienā ļoti laicīgi, jo plānā ir sasniegt vidzemes centrālās augstienes aptuveno centru, viņš arī gaiziņš. Izejas pozīcija: ciklons laikaveču prognozēs un nobukota kaut kāda "ķirsona muiža".

Lido kalnā klimats skarbs, bet sen nedabūjušam liels prieks vienalga, lai gan putenī kalns pārvēršas par kaut ko vidēju starp plānu pūderi un izšķīdušu mogula trasi.

Pēc pirmās kalna tūres iečekošanās muižā. Nu tā, ziniet. Ledus blāķis uz jumta un lāstekas liek aizdomāties par dažiem mājas "dizaina" aspektiem. Bet nu silts tajā mājā gan, pavisam silts. Kad pāriet pirmais pārsteigums par interjera aļaļā ķirsons stilu, tad jau pamanām šo to praktisku:
- istabai nav aizkaru, a derētu. Sevišķi jau otrajā stāvā ar lieliem logiem un pretī galvenai ieejai. Un vēljovairāk, ja "aizkaru stanga" tur patiesībā ir.
- divvietīgā numuriņā ir viena glāze zobu tīrīšanai. Sakiet, kā lai divi cilvēki pieklājīgi padzer vīnu?
- sanmezglā ir spēcīga duša (ar divu veidu ūdens padevi), bet nav (jā, jā) tualetes papīra. Tas laikam uz musulmaņiem un tamlīdzīgajiem mērķēts. Kronšteins rullim protams, ir, a tukšs.
- vienā brīdī istabā speras iekšā personāls. Nēnu, varbūt viņš nesa zobu skalojamo glāzi un tualetes papīru, bet saņēma uzbļāvienu "Stop, Stop!" pirms vēl reāli bija ienācis. Lietām ir savs taimings, ziniet.
- karstuma dēļ komforts ir tikai tad, ja tur vaļā logus. Citas regulēšanas iespējas netiek atklātas, bet svaigā gaisā gulēt ir pavisam feini.

Nu, protams, gastroceļotājiem tur nav ko darīt, jo visur tur ir tikai LIDO. Viss pārējais ir baigi labi. Sevišķi labi ir pēc otrās kalnu tūres atgriezties numurā, izdzert vīnu (no vienas glāzes), paskatīties kā uzvar ģinamo un tad iemigt pie kaut kāda LTV7 raidījuma, kurā ņekijs Šingerejs (ņehuja sebe famiļija), viņš arī Dons, ceļo pa indiju.

Lūk, prokurors ar nelielu izdomu, čaklumu un pacietību: No bijušā Siguldas mēra grib piedzīt 80 000 latu

Vārdsakot, pašvaldības ex-vadītājs, kurš iedomājies tiesas spriedumu nepildīt un savu(s) amatu(s) neatstāt, norāvies vēl vienu prasību - par 80tkš. No viņa tiek atprasīta alga par to laiku, kamēr viņš nedrīkstēja būt mēra amatā. Alga un vēl par viņu samaksātie nodokļi. Diez vai piedzīs, bet tik un tā patīkami.

Akadēmiskā mūzika manā ieskatā joprojām pozicionējas kā pretstats mūsdienu popsīgajam lētumam (tikai pupi un intrigas, kur nav mākslas, bet ir tikai mākslinieki utt.) Ieraugu šo ziņu un aizdomājos, nez vai kritiķis teiktu to pašu, ja Elīnai Garančai daba būtu devusi kuplas miesas un raupjus vaibstus? Nav jau šaubu, ka viņa kolosāli dzied, vien izskatās, arī tajā lauciņā par īstu zvaigzni kļūst tikai standartiem atbilstošie.

Un tas pats par Kremerata veiksmes stāstu - vai tikai labs orķestris, vai arī jauniešu šarms tur pie vainas?

Šobrīd skrējējam mūsu platuma grādos ir laba izdevība patrenēt savu morāli-psiholoģisko komponenti. Dedzinošā sajūta elpvados, kniebiens vieplī un caurejamības treniņš dažos trotuāru posmos nav gan pats kretīniskākais, ko var iedomāties. Vēl jau var būt slapjdraņķis ar šļuru līdz puslieliem, bet tik un tā, skrienot pa galvu jaucas sērīga atmiņa par sezonas pirmo sausās taciņas skrējienu aprīļa vidū. Iemācāmies novērtēt to, kas mums dots, tā sacīt. Un veidojas zināma solidaritātes sajūta ar arc, kurš gan skrien apmēram
45 celsijgrādu siltākos apstākļos.

Tagad katrs baits no mana mājokļa Tīklu sasniegs apmēram 50 reizes ātrāk.

Viesības ar citiem sīkajiem paplašina redzesloku arī savējiem. Piemēram, mūsmājās paši skarbākie vārdi bija "stulbenis" un "kaka", neraugoties uz bērnudārzu. Tas jau tāds bērnu grāmatu līmenis. Kopš vakardienas ir arī "pimpis". Aizdomas, ka to iefiltrēja piecgadnieks, kuram ir 12 gadīgs brālis. Droši vien vaininieks zināja, ap ko tur lieta grozās, tak mūsu jauniešiem vārds acīmredzami bija iepaticies, tāpēc atļāvās to prezentēt viesību publikai. Smieklīgākais, ka tas tiešām bija smieklīgi, bet nācās tomēr veikt individuālas pārrunas par to, ka šo vārdu labāk aizmirst:) Vispār jau liekulīgi sanāca, jo visticamāk, ka vārds leksikā laika gaitā tikai nostiprināsies, te jautājums par to, kurā brīdī un kurā vietā un vēl arī zināt, ko tas patiesībā nozīmē.

Skriešanai nav sliktu laika apstākļu. Vakar nekļuvu par Asics Gel Arctic laimīgo īpašnieku. Tās īstās ziemas kurpes ir izķertas, protams:




Pieveicu savus 5km tāpat, ar vecajām galošām. Gāja lēnām, jo mēneša pauze un tas sniegs ātrumu nepalielina, bet sajūta lieliska.

Un vel jāsaka, ka iesnu man vairs nav (tuk tuk tuk), kā vienīgo līdzekli vēl lietoju C vitamīnu. To veco, labo, saldajās pieckapeiku lieluma tabletēs. Laimīgu arī jums visiem atnākošo!

Redz, kinskis [kā parasti]pavisam pareizi norādīja, ka kūtris ir līdzīgs viskautkam, tik ne viedam konstitūcijas tiesniesim. Arī par ekonomistu ir iztaisījies. Visu cieņu tiesai, a mesiānisms ir netikums, maigi sakot. Tā sazin vēl līdz kādiem spriedumiem aizdzīvosim.

UPD. o! http://www.citadiena.lv/2009/12/22/satversmes-tiesas-politiska-davana/

Finanšu risku pārvaldības speciālisti sāk kasīt pakausi:
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/satversmes-tiesa-lemj-par-pensijam

PS. Protams, lats mūžam stabils!

Visi gaida sprieduma paziņošanu, patiesībā spriedums jau ir pieņemts, tāpat kā izdalītas kārtis, kuras neviens vēl nav paņēmis rokās. Ar to atšķirību, ka paši tiesnieši jau sen zin. Nez, viņi tiešām nepiezvanīja valžiem jau piektdien, tā vienkārši, solīduma pēc, lai var pa vīkendu sagatavot vismaz galveno mesidžu - kā tagad dzīvot, kā būt...

Kas attiecas uz satversmes punktu, ka valstij jānodrošina visiem pienācīga iztika (vai kaut kā tā), es to traktētu, ka davai, visi strādāt un pelnīt iztiku. Un neesmu pamanījis, ka valsts šo iespēju būtu kādam liegusi. Un spriestu tiesu tā, ka strādājošiem - pensijas tikpat cik visiem. A 10% samazinājums galīgi neizskatās pēc satversmes pārkāpuma.

Laukos ezerā ledus tik biezs, ka uzčurājot izkūst caurums.

Ar trīs četriem skolasbiedriem joprojām tusējam, tas jau laikam nozīmē - uz visu mūžu. Dažreiz sanāk jautrāk, dažreiz tāds stīvums iezogas, bet visi pieauguši cilvēki (40 vairs nav tālu, jē!), puslīdz saprot kam kas un kāpēc. A šoreiz sarunai pavisam jauks vieglums - sākumā runas, vai naktīs miegs nāk, bet pēc otrās leffes visi jau padalījušies, cik reižu nedēļā kuram un vai gribētos vairāk. A varēja sarunas nosliekties uz bezmiegu, traumām, neveselību, ārstiem un citām lietām, kas briesmīgi nodarbina katru pašu, bet pa īstam ne vienu citu nē. Un pēc 4 leffēm vienojāmies, ka vecais skrjaga Fliks visiem pohuj, un pohuj arī tas, ka citiem nav pohuj. Un tad vēl "vai mēs esam tie, kas patiesībā esam" - svarīga diskusija, vai melot sev ir visvieglākais vai visgrūtākais melošanas veids.

Beļģu alus.

Ja nu vienīgi uzskatām, ka maksāt nodokļus šai valstij ir vrong principā, visādi citādi briesmīgais moču nodoklis 100Ls (vaiciktursanāk) apmērā ir pēdejā laika teju vienīgais principā pareizais solis. Nu protams, ka tam lauku opītim, kurš ar 77. gada ižu vai emku brauca uz copi/točku tagad būs daudz grūtāki laiki. Citiem moču havotājiem arī, bet labāk jau lai orgānu donors nodokļos samaksā vairāk.

Ek, un 23% IIN likmei tūlīt apaļš gadiņš būtu apritējis. Nekā nebija.