| |
[17. Nov 2024|17:46] |
|
Maiks Taisons man liek domāt par to, kurš ir vai nav pelnījis piedošanu. Neesmu redzējis vai lasījis ar viņu nevienu interviju, bet visādi citāti no viņa, kas mētājas pa internetu, liek domāt, ka viņš spēj sakarīgi artikulēt savas domas un sajūtas. Vēl bez runām par to, ka viņa tituliem nav nekādas īstas vērtības, viņš arī runā par to, ka viņā joprojām mājo viņa personības tumšās puses, bet viņš ar tām tiek daudz labāk galā. Tas man rada vēlmi viņu cienīt, neskatoties uz viņa pagātni. Tas atvieglo arī iespēju cienīt viņa pagātnes sasniegumus un talantus. Manuprāt ir svarīgi apzināties gan savas personības sliktās, gan labās īpašības. Un es šo nedomāju kā vispārīgu frāzi, bet gribu pateikt, ka nepamatota sevis nosodīšana nav labāka par nepamatotu iedomību. Tā ir citādāka, bet abas ir kaitnieciskas, un bieži ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Bet piedošana dod telpu mēģinājumam būt labākam cilvēkam. |
|
|
| |
[16. Nov 2024|23:51] |
pa desmit gadiem tik daudzkas var mainīties! nu jau ir vieglāk un vēl joprojām ir nereāli interesanti, bieži vien arī izklaidējoši un tas ir tik kruti, ka tev patīk savs bērns. un arī tāds wow! ka vari aizsūtīt pustrako tanti pavadīt uz trolejbusu lai pa ceļam paskatās Staro Rīga lai arī ir satumsis. mans mazais bērniņš paaudzies. piektdien instrumentu spēlēja kopā ar koncertmeistari pie klavierēm. šodien ciemiņiem bija vispirms klavieru, pēc tam īstais koncerts
un man šī diena ir lielāki svētki par pašas dzimšanas dienu. ir tik kruti, ka ir bērni! |
|
|
| |
[16. Nov 2024|21:00] |
|
Tagad LR 1 būs saruna ar Ilzi Vazdiku. Pieteikums izklausījās daudzsološi |
|
|
| |
[16. Nov 2024|00:20] |
***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka |
|
|
| |
[15. Nov 2024|23:42] |
|
mammu, ko nozīmē ģindenis? |
|
|
| |
[15. Nov 2024|23:27] |
sīkas šodien bija skolas bibliotēkā. katra klase var iet noteiktā dienā. a
A - 1dienās, B - 2dienās, C - 3dienās, D - 4dienās. lasu priekšā Loti no Izgudrotāju ciema. - vai, bet tu nepaspēsi visu izlasīt līdz nākamajai nedēļai.
- nekas, tu taču pati arī vari lasīt.
- es jau lasu.
- cik tālu esi tikusi?
- līdz astotajai.
- lappusei?
- nodaļai.
/priekškars, lustra |
|
|
| |
[15. Nov 2024|18:15] |
ir man kkāds stresis uz papīra darbiem, kas Jāsaskaņo un Jāparaksta. šodien kā akmens no sirds novēlās, kad dabūju divus no trim (trešo parakstīs pie pieņemšanas). pat ja zinu, ka vēl ir ko darīt un rakstīt un tāpat vēl jāprecizē un jāsaskaņo un nekas nav beidzies.
interesantākais, ka šis ir visās jomās, visur, kur kkas jāparaksta. pirkšanas, pārdošanas, iesniegums precēties, darba līgumi, studiju līgumi. nav laikam tikai kaut kādos pilnīgos sūdukos. nu tur RS paraksts par e-talonu vai cits līdzīgs sviests
arī ar e-parakstiem |
|
|
| |
[15. Nov 2024|08:34] |
būtu kinda tizli šo ierakstu sākt ar vārdiem "man ir problēma"
jo, nu, nav tā nekāda problēma
nez, apgrūtinājums? traucējums?
sīkumi
es noteikti nezinu, vai tas, ko es saskatu, ir patiess
bet mani patiešām ļoti traucē aktieru un performeru slikti taisītie sejas uzlabojumi
slikti, as in, nu redzams, ka alterēts
visi tie spici kaulainie deguni, un/vai pufīgie vaigu kauli
man tas tik ļoti giežās acīs, ka nespēju konkrēto filmu/seriālu vairs normāli skatīties
bet, var jau būt, ka tā persona piedzima ar tādu seju un es te vnk lieki izrunājos..
still |
|
|
| |
[14. Nov 2024|21:34] |
|
tāds dzīves posms, kad intensīvi ir bijis jārunā un jāsocializējas un jākontaktējas un es esmu nereāli daudz ieguvusi, bet arī ahujenna nogurusi un vienkārši gribu gultā ietusēt amēbā un pāris dienas ne ar vienu nerunāt :D |
|
|
| KINO: The Substance |
[14. Nov 2024|18:53] |
Divas dienas pēc filmas man laikam jāsecina, ka es nebūšu norāvis PTSD, un arī naktīs guļu mierīgi. Bet "The Substance" bija iespaidīgs trips. Filma par sievietēm ar nocirstām galvām viduslaikos kaut kur Vācijā tagad šķiet tik nevainīga. Parasti šausmenes mani pārāk neaizkustina, bet šī laikam spēja apvienot eksistenciālās šausmas ar vizuālo valodu, un es ik pa laikam sēdēju kino ar pusaizžmiegtām acīm. Es pat neizslēdzu, ka skatoties šo filmu mājās, es viņu līdz galam nebūtu noskatījies. Divas ar pusi stundas man radīja vēlmi, lai filma jau kādas trīs reizes ir beigusies.
Neskatoties uz to, es domāju, ka šī filma ir gana unikāla pieredze, lai to nenorakstītu kā seklu. Jau sākot ar visām vizuālajām atsaucēm, par ko ir sataisīti klipiņi Instagramā. Vizuālā valoda bija ļoti specifiska un... spilgta, pat visādās pavisam sadzīviskās epizodēs filmas sākumā. Tad es vēl biju naivs zēns, un domāju, ka ainas nekļūs pretīgākas. Dialoga filmā attiecīgi nav pārāk daudz, bet dažas metaforas man šķita diezgan spēcīgas. Vienkāršas, bet ņemot vērā visu filmas over the top vaibu, spēcīgas.
Bet neskatoties uz aukstāk rakstīto, vai arī ņemot to vērā, nav tā, ka es kādam varētu ieteikt šo filmu noskatīties. Tā teik, uz pašu atbildību. Un nesakiet, ka nebrīdināju. |
|
|
| |
[14. Nov 2024|13:32] |
Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.
Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.
Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba. |
|
|
| |
[14. Nov 2024|10:32] |
Baltā šokolāde un citrusa ziedi. Es neesmu drošs, ka šie apraksti kaut ko reāli nozīmē, kad runa ir par kafiju. Un es pat neesmu drošs, kas mani satrauc vairāk - doma, ka kafijas pārdevēji paši šim tic, vai doma, ka viņi netic. Pagaidām turos pie domas, ka tie ir vietējie grauzdētāji, kuriem ir "vienīgā full washed" vai "vienīgā no šīs valsts" kafija. Bet galvenokārt pie domas, ka tie ir vietēji, un varbūt kaut kādā brīdī jāpāriet uz kaut kādu no bulshit Andrito vai Rocket. Precīzāk sakot, viņu bulšitā es neesmu vēl iedziļinājies, bet viņi jau tā ir all over the place.
Varbūt vēl bez spēļu vakariem ir jātaisa kafijas degustācijas vakari, kur katrs ierodas ar savu kafiju un kafijas gatavošanas rīku, un tad visiem ir iespēja paslurot ar karotīti vairākas kafijas, un mēģināt sagaršot kaut kādu šokolādi ar kaut kādiem citrusiem. Principā es jūtu, ka kafijas garšo dažādi, lai gan arī no dienas uz dienu es nevaru iegūt sistemātiski vienādu rezultātu, bet kad es esmu izdzēris veselu paku, es spēju vien secināt to, kā iepriekšējā kafija atšķiras no nākamās. Vai man ir kādas specifiskas preferences, es nezinu, un līdz ar to es pat nevaru izlikties, ka visi tie baltās šokolādes apraksti man kaut kā palīdz. Jūs to kafiju neesat sadedzinājuši kopā ar visu garšu, un ar to man jau pietiek. Vēl, protams, arī janvāris nav aiz kalniem, un tad būs iespēja dabūt visus tos kafijas adventes kalendārus par milzu atlaidēm, kur iekšā ir precīzi viena porcija kafijas. Nav gluži paralēlā degustācija, un tomēr.
Ar vīnu vismaz ir vieglāk, jo pudele vīna netiek dzerta mēneša garumā. Ar vīnu ir mazliet grūtāk, jo tur ir alkohols, bet nav jau tā, ka kafijai nav savi trūkumi. |
|
|
| |
[13. Nov 2024|16:34] |
Pirmo reizi savā kaloriju un uzturvielu skaitīšanas eksperimentā iedomājos, ka pusdienas taču var mierīgi sakomplektēt arī Rimi salātu bārā. Tur ir vista, tuncis, vārītas olas, svaigi un konservēti dārzeņi, salātlapas...
Starp citu, viens no eksperimenta nolūkiem bija paskatīties, kā es izskatītos 53 kilo komplektācijā. Nu, neko, tīri normāli izskatos :) |
|
|
| |
[13. Nov 2024|15:16] |
Novembris necilajiem dod iespēju tapt pamanītiem un izcelties
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[13. Nov 2024|09:36] |
bet man! bet man! bet man būs dārziņš! tik jāsagaida kad otrā galā parakstīs papīrus. un jā - tāds it kā sīkums uz lielā baisā un drūmā fona, bet vajag arī par kaut ko priecāties, citādi tiešām palagā jātinas rāpot uz kapsētu
vī! |
|
|
| |
[12. Nov 2024|17:08] |
rīt braucu komandējumā un pirmdien atvaļinājumā
sāk sāpēt zobs |
|
|
| |
[12. Nov 2024|10:09] |
|
Vai jums arī šķiet, ka pareizāk izklausās, ja jūs ar pārdevēju veikalā viens otram sakāt "Paldies!", nevis viens "Paldies!" un otrs "Lūdzu!"? |
|
|
| dienas prieks |
[12. Nov 2024|09:38] |
e-klases reklāmraksti spridzina:
"Vairumtirdzniecības cena liks jums noraust žokli"
"Tagad ir īstais laiks, lai ietaupītu pirms pūļa" |
|
|
| |
[12. Nov 2024|07:56] |
Darbā pēdējā laikā krietni vien vairāk darba - gan tāpēc, ka tās otras nodaļas darbus uzkrāmēja mums, gan arī tāpēc, ka notiek gatavošanās mūsu pārvaldes atdalīšanai no lielās iestādes. Pārmaiņas, pārmaiņas.
Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.
Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos. |
|
|