A gadienā leo dēls tur nemācījās? Vrb kko jaucu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu par Leo.
Taču man zināmajā gadījumā vecāki bija spiesti, sākot no bērna 6.klases, paši apgūt pamatskolas standartu visos mācību priekšmetos un mājās mācīt bērnam to, kas viņam būtu jāzina. Viņi ļoti žēlojās, ka pedagoģiskās izglītības trūkums šo misiju apgrūtina (nav zināma metodoloģija utml.), kā arī - reāli sanāk otra darbadiena mājās. Un tā visus četrus gadus, līdz varēja vidusskolā sūtīt uz normālu iestādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oi, es to sāku jau no pirmās klases! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmajā, otrajā tas nav visai grūti, bet vēlāk sāc noprast, ka fizikai, ķīmijai, bioloģijai, algebrai un literatūrai tomēr ir katrai sava specifika arī mācīšanas metodēs un uzdevumu atlases ziņā. Attiecīgi rodas aizdomas, ka uzticēt to profesionālim varētu būt pareizāk.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un Tev ir ilūzijas, ka skolās parastajās fiziku un ķīmiju māca profesionāļi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, viņi tomēr ir augstskolā mācījušies attiecīgās zinātnes pamatus+ kaut ko no metodikas, kas samazina iespēju pateikt kaut ko no fundamentāli kļūdainu, kā tas ir vecāka gadījumā, kuram jāatsvaidzina pirms 20-40 gadiem apgūtas zināšanas. Kā arī - kas pats galvenais - viņiem, t.i., skolotājiem jātiek galā tikai ar vienu mācību priekšmetu, nevis visiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mīļo, krii. Ne visi var būt pedagogi, pat ja ir savā nozarē ģēniji. Jo zināt priekšmetu ir viens, cits ir to iemācīt, ieinteresēt otram. Pie tam ķīmijas un fizikas slkolotāju ļoti trūkst, tāpēc nereti šos prieksmetus pasniedz augstskolu studenti, kuri vēl nav pat beiguši to pašu bakalauru konkrētā zinātnē, par kaut kādām pedagoģiskām iemaņām un zināšanām pat nerunājot. Ir slikti, ir pavisam slikti, it sevišķi ar ķīmijas/fizikas skolotājiem. Tas tā prieksštatam,k as darās skolās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Droši vien, ka ir slikti, negrasos apstrīdēt.
Tas, ko es gribēju teikt - "parastajās" skolās, atšķirībā no Valdorfa utml., tomēr neveidojas situācija, ka bērns var noplenderēt visu pamatskolas laiku nevienā obligātajā mācību priekšmetā neapgūdams standartā paredzēto minimumu, ja vien to pilnībā nekompensē vecāki, mācīdami viņu savā no pamatdarba brīvajā laikā. T.i., jebkurā skolā var gadīties problēmas ar kādu no mācību priekšmetiem, dažādu apstākļu, tai skaitā skolotāja nekompetences dēļ, taču Valdorfa skolā pati metode garantē iespēju neiemācīties NEKO, izņemot nepamatotu bezrūpību, ja vien bērnam un/vai viņa vecākiem nav īpaši spēcīga motivācija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Žēl, ka neviens nav tā nopietni ķēries pie valdorfiešu rezultātu analīzes, tb skeptiķi bubina virtuves/blogu līmenī, kamēr jūsmas par alternatīvismu pārņemtās māmiņas kaujas, lai iedabūtu savas atvases valdorfskolās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas tur sarežģīts, tā ir pamatskola un kvalitāti varētu relatīvi objektīvi mērīt, ja paskatītos, kādās skolās (un ar kādām sekmēm) tālāk mācās skolas absolventi.

(Reply to this) (Parent)

mācījās un pēc tam, kā labākais (no tiem, kas stājās - vērtēja ne jau tikai vācu valodu protms) iestājās vācu ģimnāzijā, kurā mācoties paralēli (pēc stundām) vēl gāja uz lekcijām LU un mācījās patstāvīgi japāņu valodu...
šobrīd mācās Japānā :)

Pilnīgas muļķības par to, ka Valdorfskola būtu slikta - ne jau Rīgas skola (tā, kas Ādažos, tā gan mēsls - neiesaku nevienam, bet tur no valdorfpedaģijas ir tikai skolas nosaukums :( )

(Reply to this) (Parent)