Comments: |
Interesanti, kas lika jautājuma uzdevējai domāt, ka šādi uzturlīdzekļi būtu jāmaksā pilngadību sasniegušam cilvēkam?
varbūt fakts, ka citas ES valstīs, piem. Vācijā, tādi tiek maksāti, kamēr bērns/jaunais cilvēks vēl mācās un dzīvo vecāka apgādībā...
| From: | puce |
Date: | 19. Februāris 2011 - 16:42 |
---|
| | | (Link) |
|
Un kas Tev liek domāt, ka 18 gadus sasniedzis jaunietis vairs negrib ēst un ģērbties? Vēl jo vairāk tādēl, ka mūsu vidusskolās tagad mācās līdz 19 gadu vecumam, nemaz nerunājot par studijām.
| From: | shelly |
Date: | 19. Februāris 2011 - 16:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Cilvēks grib ēst visu mūžu. Vai tāpēc vecākiem vai valstij viņu visu mūžu ir jābaro?
Netaisnīgai attieksmei arī.
| From: | puce |
Date: | 19. Februāris 2011 - 17:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja viņš pats nav spējīgs sev to nodrošināt, tad jā. Un valsts to arī dara dažādu invalīdu un citu nespējnieku gadījumos. 18-gadīgs jaunietis vēl vismaz gadu iet skolā un iegūst vispārējo vidējo izglītību. Tas nav īsti savienojams ar darbu, bet nu gadījumi jau ir visādi.
| From: | oblica |
Date: | 20. Februāris 2011 - 14:22 |
---|
| | | (Link) |
|
Ja viņš nav spējīgs sevi apgādāt, tad vecākiem ir pienākums viņu visu mūžu barot. :)
Varbūt es kaut ko fundamentāli pārprotu, bet man nav skaidrs, kādēļ bērniem, kuriem vecāki ir šķīrušies, būtu jābauda kaut kādas īpašas tiesības arī pēc pilngadības sasniegšanas. Nesaprotu, kādēļ būtu jāmaksā uzturlīdzekļi pieaugušam un darbspējīgam indivīdam, kurš izvēlas nevis strādāt, bet mācīties. Runa nav par to, ko kurš vēlas (jo ēst un apģērbdies cilvēki vēlas arī 30, 40 un 50 gados) bet gan par to, kādā veidā tas tiek nodrošināts. Tāpat man situācija neliekas taisnīga - nesaprotu, kādēļ vieniem ir jāņem studiju kredīts, kas būs jāatdod, bet citi var dabūt uzturlīdzekļus, kas pēc tam nav jāatdod (ja kļūdos, tad lūdzu palabot).
bērnam palīdz vecaki, kamēr tas mācās (un kā jau augstāk minēja - 18 gadi vēl vidusskolā pienāk) - kam vecāki nav šķīrušies, tam palīdz abi vecāki, divu cilvēku ienākumi palīdz iegūt vidējo izglītību.. kāpēc jācieš bērnam, ja tam ir tikai viens no vecākiem?
p.s. par studiju kredītu: kāpēc nemācies tā, lai tiktu budžetā? un ja nespēj to - kāpēc neej strādāt?
p.p.s. man ir trīs - divi jau studē - visus izvilku (jaunāko vēl velku) bez pabalstiem (un bez alimentiem), un tāpēc zinu cik ļoti tas ir smagi :( abi studējošie tiek galā paši - ja vajag līdzekļus tusiņiem: atrod darbus papildus studijām.. studiju kredītus nav ņēmuši... uzskatu, ka valstij būtu jāatbalsta un jāstimulē - lai visiem bērniem ir vienādas iespējas...
es neko neesmu atradusi - skaitļus neminēju, jo tos nepaarzinu... un neizprotu pārmetumu par naudas nogriežsanu, tādi citus bērnus apdalot... ja jau - tad izsakies konkrētak - ar piemēriem...
lai kā nebūtu - esmu laimīga, ka bērni izaudzināti, neskatoties un pieticīgajiem līdzekļiem un neesošiem pabalstiem, tādi, kas paši tagad par sevi parūpēties spēj...
bet - lai kā nebūyu - uzskatu, kaut nenācās piedzīvot, valstij ir jāpalīdz - lai vienādas iespējas visiem bērniem: ar vai bez vai ar dalītiem vecākiem tie...
| From: | puce |
Date: | 19. Februāris 2011 - 17:50 |
---|
| | | (Link) |
|
Uzturlīdzekļi (jeb alimenti) tiek maksāti kā reiz, lai bērnu uzturētu (ēdiens, apģērbs). Un vidusdkolnieks nevar sevi apgādāt by default. Un pat studiju laikā - ja patiešām sirsnīgi mācās, to ar darbu savienot nav iespējams (mediķu 1.kursā, piemēram). Tad ir tikai godīgi, ja ABI vecāki piedalās šajās rūpēs par jauno cilvēku līdz brīdim, kamēr vi'\nš pats var nodrošināt sev iztiku. Un uzturlīdzekļi tiek piespriesti samērīgi ar vecāku ienākumiem, tā ka klaigāt par netaisnību šajā gadījumā nav iemesla. Un uzturlīdzekļu garantijas fonda maksimālā piešķirtā summa neatkarīgi no piespriestā uzturlīdzekļu apjoma, kurš būtu jāmaksā vecākam, ir Ls 30 vai 36. tas tāpat ir gana smieklīgs.
Studiju kredīts - par to vispār ir runa tikai studējot. Mūsdienās bērni nebeidz skolu 18 gados, viņiem ir vismaz 19, ja vien nav ātrāk skolā aizskrējuši!!!
Vai Tu savais "saulītei" taisies 18. dzimšanas dienā paziņot, ka viņai tagad pašai par sevi jārūpējas?
Es jau tieši runāju par to, ka rūpes par bērniem ir pirmām kārtām vecāku pienākums. Un jebkuram pabalstam ir jābūt pamatotam ar to, ka tas kompensē sociālo netaisnību, pretējā gadījumā rodas jautājums, vai nauda tiek lietderīgi izmantota. Proti, vai var teikt, ka katrā no gadījumiem, kad tiek lemts par uzturlīdzekļu piešķiršanu, ar šo naudu tiek kompensēta sociālā nevienlīdzība starp labi nodrošinātiem jauniešiem un slikti nodrošinātiem jauniešiem? Ja jā, tad viss kārtībā.
Un vai tiešām tie 30-36Ls ir efektīvs naudas izlietojums? Par to var labākajā gadījumā nopirkt transporta kartiņu un šādus tādus sīkumus. Bet ēst taču gribas katru dienu, vai ne? Nekad neesmu varējis saprast to tizlo Latvijas sistēmu, ka valsts maksā kaut kādas sīkas summiņas, bet toties visiem. Labāk būtu maksājuši būtiskas summas, bet tiem, kuriem tiešām ir ļoti vajadzīga nauda.
| From: | puce |
Date: | 19. Februāris 2011 - 17:57 |
---|
| | | (Link) |
|
Vai Tu vispār zini, kas ir Uzturlīdzekļu garantijas fonds?
Nē, nezinu. Varbūt paskaidrosi?
| From: | puce |
Date: | 20. Februāris 2011 - 09:37 |
---|
| | | (Link) |
|
Uzturlīdzekļu garantijas fonds maksā uzturlīdzekļus bērnam tā vecāka vietā, kurš tiesas piespriestos uzturlīdzekļus nevar/negrib maksāt pats. Neatkarīgi no piespriestās summas, ir griesti, cik lielu summu maksā UGF, man liekas, ka ls 30 vai 36, kaut kas tāds. Un tas vecāks, kurš pats nemaksā šos uzturlīdzekļus, ir parādā valstij izmaksāto summu - ar domu, ka viņam nāksies to atmaksāt. http://www.ugf.gov.lv/lat/
| From: | puce |
Date: | 19. Februāris 2011 - 17:59 |
---|
| | | (Link) |
|
Un, piemēram, apgādnieka zaudējuma pensijas tiek maksātas līdz 24 gadu vecumam vai kamēr sāk strādāt. Tas arī ir netaisnīgi?
es nezinu par uzturlīdzekļiem, bet ģimenes pabalstu (8ls) savulaik maksāja arī pilna laika klātienē studējošo bērnu vecākiem. šķiet, līdz 24 gadiem. nezinu, kā ir tagad (ja tagad tā vēl ir, tad normāli būt, ka ģimenes pabalsta apcirpšanu sāktu tieši ar šo 18-24 gadu daļu, nevis jaundzimušajiem)
Lūk, tieši tos 8 Ls es nesaprotu. Nodrošinātām ģimenēm tas neko nenozīmē, maznodrošinātām jebkura nauda svarīga, bet šāda summa situāciju neglābj. Kur te loģika? Vai nebūtu jēdzīgāk maksāt tikai trūcīgajiem un nemaksāt nodrošinātajiem?
arī 8 ls ir nauda, pat ja maza, kā zināms, uz bērniem var notērēt gana daudz. un vēlāk tā var vnk kalpot kā "kabatas nauda" vai vismaz daļa no tās, lai bērns patstāvīgi mācītos rīkoties ar $. valsts ieguldījums nākamo patērētspējīgo pilsoņu izaugsmē. es godīgsakot to uzskatu par bērna naudu, nu, tādu, ko notērēt tikai uz sīko vai - lielākā apzinīguma pakāpē - dot pašam rīkoties un tērēties.
| From: | oblica |
Date: | 20. Februāris 2011 - 14:21 |
---|
| | | (Link) |
|
Droši vien tas, ka CL nosaka, ka bērns jāuztur, līdz tas ir spējīgs pats sevi nodrošināt. Ja pilngadību sasniedzis bērns vēl mācās vidusskolā, diez vai viņš ir spējīgs paralēli strādāt un sevi nodrošināt.
From: | diana |
Date: | 19. Februāris 2011 - 21:32 |
---|
| | | (Link) |
|
Es pārdomāju savus komentārus, pārāk emocionāli uz to skatījos - tikai no tā aspekta, ka pati maksāju alimentus dzērājai, kas naudu nodzer, nevis iztērē bērnam. Neba nu tai situācijā tas bērns ies studēt, ne arī man būtu žēl tam bērnam (studiju gadījumā pie tam naudu laikam saņemtu pats bērns, nevis tā māte). Netaisnīga bija mana reakcija, un ir tikai pareizi, ka abiem vecākiem jāiesaistās. Kaut arī mani vecāki man studijas apmaksāt nespēja ne šķirti, ne precēti, vienalga pašai vien bija jākuļas. Likums tomēr ir likums, ir jābūt vienotai nostājai, un katram, kurš ir maksātāju pusē, tas var likties netaisnīgi no vienas puses, bet saņēmēju pusei - no otras puses. | |