|
[9. Mar 2025|15:20] |
vecāsmammas brāļa sievai kkad zvanīju, necēla. viņai pāri 90, bet visu laiku bija žirgta un žiperīga. februārī atzvana no Gaiļezera 6. stāva. vēzis zarnā. tad arī zvanīja un nesaprata, šodien pacēla un nerunāja, izskatās, ka arī kognitīvie traucējumi. sic transit gloria mundi |
|
|
|
[9. Mar 2025|15:18] |
[ | Garastāvoklis: |
| | vaimanuvai | ] | drusku iznevarēju un uztaisīju jau sen solīto naan. sakāvās pie beigām, kad divi esot izskrapstījuši gandrīz visu lielo bļodu un nr.2 nekas neesot palicis, jo viss ir izēsts, tur nekā nav! (te varētu teikt cries in spanish, bet patiesībā gauži bļaustās latviski), tagad tikai jāizcep, virtuvē pavēss un raugs lēni ceļas
uzbliezu skeletu piektdienas prezentācijai, aizrāpoju līdz veikalam un pakomātam - iemēģināt apavus un jaku (riebjas, ka atkal katru reizi nevarēs saprast ko vilkt), izcepu nesmukos tomātiņus omletē (visi sīki brāķēja), notīrīju divus apavu pārus, vienus noliku nostāk, jo sola atkal aukstumu, otri jānes pie meistara jo ap potīti aizmugurē noberzies. kas tas ir, ka visi šitādus sū.. uztaisa?! sameklēju lekciju materiālus par tēmu (pierakstu kladi nevaru atrast - wtf?!). izliku Didriksonu vēdināties. iemērcu balto ziemas cepuri.
darīt vēl būtu oioioi, bet mani demotivē doma, ka rīt no mājas jāiziet vēlākais 7:10. vēl man šodien bija ieplānots Darīt Lietas, bet es atceros tikai divas, bet bija vēl. neomulīgiņi |
|
|
|
[8. Mar 2025|21:32] |
kā apēst kokosriekstu pienu? ir bundža, bet švaki ar ēdājiem. sīkiem kaut kas ļoti eksotisks negaršos, man laikam mājās nemaz nav tādu eksotisko garšvielu, turklāt es šobrīd gavēju. vispār var arī ar gaļu kādu recepti ieteikt
man pašai kokosriekstu piens nu tā lai neteiktu, ka negaršo |
|
|
Grāmata par hipijiem uz salas |
[8. Mar 2025|13:04] |
Sveiki! Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma. Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca. Paldies. |
|
|
|
[8. Mar 2025|10:09] |
no noklausītām sarunām:
Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!" Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!" Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo) Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam) |
|
|
|
[7. Mar 2025|21:59] |
mana sirds pieder melniem kaķiem (viņi sūdīgi izskatās bildēs un aizmiguši uz mēbelēm, bet visur citur ideāli izceļas uz fona), vislabāk pusgarspalvainiem ar smalku matiņu struktūru, kas lido pa gaisu un līp pie sejas. reiz, kad dzīvoju netālu no diennakts veterinārās klīnikas es tādu vienpadsmitos vakarā izkisināju ārā no grausta, knipucīti apmēram mēneša vecumā. mēs kopā dzīvojām laimīgi, es stenēdama stiepu līdzi katrās garākās brīvdienās pie senčiem. viņš iemācījās iet ārā, tad viņš iemācījās medīt un vienā reizē vienkārši vairs nepārnāca. uzvarēja tā otra adrese kaut kur netālu pāri grāvim, kur dzīvoja sieviete ar dārgām smaržām no kurienes atnācis viņš parasti negribēja ēst. sēroju vēl joprojām, tas, ka kaķis tevi pamet un izvācas ir daudz sāpīgāk nekā džeks
nu jā, un šodien es satiku maziņu <3 kg tāda kažoka kaķenīti ar tikpat skaistām izteiksmīgām acīm, raksturā maigu un mana sirds lūst, jo man nav vakances!! un tas ir tik netaisnīgi, jo viņa ir dabūjama! :( |
|
|
|
[7. Mar 2025|09:02] |
Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)
 |
|
|
Labots 6.marta nacionālais siltuma rekords |
[6. Mar 2025|14:37] |
Ceturtdien līdz plkst.16 augstākā gaisa temperatūra bija +15,5 grādi Daugavpilī, un tas ir jauns 6.marta rekords visas valsts mērogā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. |
|
|
|
[5. Mar 2025|22:13] |
trešā nedēļa pēc kārtas kad bieži vien no mājas jāiziet ap septiņiem no rīta. naktsmaiņu dežūras paldies Dievam beigušās. ir intensīvi un piesātināti un brīžiem, protams, arī nīkšana, bet vērtīgi. šodien bija ieplānots Darīt Lietas, bet sīkai 5:20 kliedza, ka sāp auss, iedevu ibugard un gāju gulēt blakus šaurumā un cietumā un tāda pļekš. bet vismaz pagulēju un atrādīju ārstam, tagad nedēļu AB un cerams rīt iztiks bez drāmas, ka nr.2 jāiet uz skolu vienai. šodien ar skandālu knapi paspēja uz skolu drusku stundu sākumu nokavējot. uzpirku ar hesīti. slimnieciņu ar friškām un kečupu kafūzī blakus dr |
|
|
|
[4. Mar 2025|16:26] |
es nevaru pabeigt Neiburgu: otrās grāmatas otrā puse lasās smagi un lēni, jo mēs taču zinām, kā tas viss beigsies |
|
|
|
[4. Mar 2025|16:25] |
tomēr ziema paskrēja ātri, es pat nepiefiksēju, ka jau kādu laiku no rītiem mostoties ir gaišs. |
|
|
|
[3. Mar 2025|07:22] |
Ir briesmīgi būt cilvēkam ar sirdsapziņu mūsu laikos. Tevi lielākoties neviens nesaprot. Tu cīnies, jo zini, par ko tu cīnies. Tevi nesaprot un bieži vien pat neatbalsta tie, kuru labā tu to dari. Viņi tavu darbu labākajā gadījumā pamana tikai pēc ilga laika. Cilvēki nesaudzē savus varoņus. Viņi saka - nu, ko tu ņemies, dari tāpat kā visi. Bet ja nebūtu to dažu cilvēku, kuri dzīvotu saskaņā ar to sirdsapziņu, tā pasaule jau sen būtu sabrukusi. Mēs taču visi esam saistīti. Un katrs sīkums liekas kopā tādā lielākā puzlē, kas veido mūsu pasaules kopējo bildi.
Man ir tāda sajūta, ka es tiešraidē skatītos Romas impērijas sabrukumu. Un priekšā būtu gaidāmi tumšie laiki. |
|
|
|
[3. Mar 2025|07:22] |
Flow dabūja Oskaru, šis gan vēsturisks notikums. :) |
|
|