Garastāvoklis:	nostalgic
Mūzika:	Carlos Vives - Volver Al Valle

Mi Soledad Y Yo
Piektdien man dikti paslīdēja kāja, sestdien dzēru kefīru un pusnāvē sapņoju, kā reiz likšu pēcnācējiem skatīties Eirovīzijas balsošanas daļu, lai apgūst demogrāfiskos rādītājus un etnisko izkārtojumu, bet svētdienu pavadīju lieliski - blenžot vienā noteiktā punktā uz manas salātzaļās sienas un līdz rītam klausoties meksikāņu balādes. Rezultātā mani piemeklēja visas raksturīgās kaites - slinkums, raudulība un lietus fobija - reizē, liekot modinātāja zvanu šorīt apklusināt ar slaidu spilvena vēzienu. Un kad biju piešņaukusi jau 4 salvešu kumšķus, noskatījusies Beatrikses uzņemšanas ceremoniju, uzrakstījusi 3 titullapas 3 dažādiem apcerējumiem un izbūrusies cauri 2 latīņamerikāņu stāstiem, pa žalūziju malu iemanījās saule, un es nolēmu vairs ne mirkli nepiepūlēt smadzenes, galu galā, lai domā zirgs, tam lielāka galva. Tā vietā es iPodā salādēju netipisko tuci tuci, ko vakar kā labas zāles izrakstīja guntrinna, un zilajā zīda naktskreklā izgāju mauriņā padancāt. Kaimiņu Žeņa, acis izbolījis, no sava skatu torņa pretējās mājas logā skatījās uz mani, kā negudru, un, skaidrs kā diena, apcerēja ko pagalam perversu. Lai justos labāk, man nepieciešams vienīgi daudz, daudz laika pašai savā garlaicīgajā kompānijā.