Garastāvoklis:	calm
Mūzika:	Alex Sintek - Te Sońe

Hockey2006
Mani ļoti pārsteidza, ka arī pēc 3 gadiem kāds kvēls pielūdzējs vēl nav zaudējis par mani savu uzmācīgo interesi. Es riju smieklus kopā ar sidra malkiem, bet nelaimīgais biznesmenis, sajuties varens grieķu dievs, bija nolēmis mēģināt vēlreiz. Tad, sapratis, ka ir kā lama, kurš griež tukšas lūgšanu dzirnaviņas, viņš iztukšoja savu glāzi un pameta svētvietu. Pēc vairākiem seksa lielpilsētā pavadītiem gadiem, hormonu vētrām tomēr būtu bijis jānoplok vai vismaz jāprot savaldīt acīmredzamo uzbudinājumu. Toties es beidzot jūtos atslābinājusies, un it nekas mani nespēj pārsteigt vai nokaitināt - ne salūzušas virpuļdurvis vai papēdis iesprūdis starp bruģakmeņiem, un pat ne migrējošie taurītēspūtēju orķestri vai acis aizlējušie skandināvi. Vēl vairāk, man patīk rūgti un kritiski noraudzīties, kā, smagi elsojot, funkcionē mūsu nenobriedusī demokrātija, un nabaga skrandainie latvieši, iedomājušies, ka ir visattapīgākie augļotāji fīrera apcerējumos par žīdu zeltu, rauš naudu un spekulē, kā vien (ne)spēdami, par pussimtu lepni vizinot iebraucējus pēc vēmekļiem dvakojošos taksometros, asprātīgi ieviešot vēl striktāku face control cenu politiku savos lētajos šeņķos vai, kamēr vīri laukumā sacenšas par ripu, arēnā Rīga sacenšoties, kurš dabūs vislielāko kāpostu par apkaltušu šokolādes batoniņu.