Garastāvoklis: | weird |
Mūzika: | Beck - Loser |
10am Ir Agrs Sestdienas Rīts.
Kad es sašutumā un ar asarām acīs stāstīju par video, kur kādā trešās
pasaules mežoņu valstī ražošanas procesa ērtības labad dzīvus trušus
sakar rindās, viens mežonis nocērt viņiem galvas, attiecīgi nākamais
rindas kārtībā rociņas un kājiņas, kuras vēl izmisīgi maļ gaisu, un
visbeidzot pēdējais mežonis, vēl dzīviem esot, viņiem ar vienu veiklu
kustību novelk balto kažociņu un izrauj zaķēniem iekšas, mani iejūtīgie
studiju biedri smējās pilnā kaklā. Varbūt tādēļ, ka attiecīgajā momentā
mugurā man patiešām bija baltas trušādas puskažoks. 50% gadījumu tomēr
trušāda tiek aizstāda ar kaķi, jo pēdējam apspalvojums ne ar ko
neatšķiras no pirmā. Tagad man ir skaidrs, kādēļ suņu un kaķu klubi
uztraucas, ka balto kaķu gandrīz vairs nav. Tad es gan mazlietiņ
piesarku un atzinu, ka esmu noziegusies pret mazajām
radībiņām, bet skaistums, redziet, prasa citu upurus, ne tikai
savējos.
Naktī es nevis pļēguroju kā lielākā daļa tautas, bet līdz par rītam
skatījos jau kādreiz redzētas multenes un litriem dzēru ķiršu tēju.
Tagad turpinājumā svārstos starp Finding Nemo un Ice Age2. Miegs nāk, bet aizmigt nav iespējams pie labākās gribas, jo tēvs skatās Smokie koncertu. Omg. To viņš turklāt dara jau no desmitiem un spītīgi apgalvo, ka desmit, tas jau
nav vis rīts, tas ir dienas vidus. Tas, ticiet man, nav kā skatīties LNT ziņas vai vācu melodrāmu. Man atliek animācijas, ķiršu tēja un
cerība, ka neizbirs logu rūtis.