Garastāvoklis:	weird
Mūzika:	Beck - Loser

10am Ir Agrs Sestdienas Rīts.
Kad es sašutumā un ar asarām acīs stāstīju par video, kur kādā trešās pasaules mežoņu valstī ražošanas procesa ērtības labad dzīvus trušus sakar rindās, viens mežonis nocērt viņiem galvas, attiecīgi nākamais rindas kārtībā rociņas un kājiņas, kuras vēl izmisīgi maļ gaisu, un visbeidzot pēdējais mežonis, vēl dzīviem esot, viņiem ar vienu veiklu kustību novelk balto kažociņu un izrauj zaķēniem iekšas, mani iejūtīgie studiju biedri smējās pilnā kaklā. Varbūt tādēļ, ka attiecīgajā momentā mugurā man patiešām bija baltas trušādas puskažoks. 50% gadījumu tomēr trušāda tiek aizstāda ar kaķi, jo pēdējam apspalvojums ne ar ko neatšķiras no pirmā. Tagad man ir skaidrs, kādēļ suņu un kaķu klubi uztraucas, ka balto kaķu gandrīz vairs nav. Tad es gan mazlietiņ piesarku un atzinu, ka esmu noziegusies pret mazajām radībiņām, bet skaistums, redziet, prasa citu upurus, ne tikai savējos.

Naktī es nevis pļēguroju kā lielākā daļa tautas, bet līdz par rītam skatījos jau kādreiz redzētas multenes un litriem dzēru ķiršu tēju. Tagad turpinājumā svārstos starp Finding Nemo un  Ice Age2. Miegs nāk, bet aizmigt nav iespējams pie labākās gribas, jo tēvs skatās Smokie koncertu. Omg. To viņš turklāt dara jau no desmitiem un spītīgi apgalvo, ka desmit, tas jau nav vis rīts, tas ir dienas vidus. Tas, ticiet man, nav kā skatīties LNT ziņas vai vācu melodrāmu. Man atliek animācijas, ķiršu tēja un cerība, ka neizbirs logu rūtis.