Pirmie Vasarraibumi Uz Deguna

No rīta zvilnēju auditorijā pie vaļēja loga tiešos saules staros un cepos kā tāds speķa rausītis, galva sāka griezties no laimes un karstuma un aizžmiegtām ačelēm grūti bija redzēt jelko uz saules apmirgotas sienas. Pie velna, es mīļuprāt saņemtu tās nožēlojamās PowerPoint prezentācijas uz meilu, bet viņai, redz, bail esot. Jā, jā, vēl aizceļos no rokas rokā varenie mākslasdarbi - no teorijas grāmatām pārrakstītie slaidi un citās augstskolās tiks lasīti, un prēmija par neatsveramu ieguldījumu tiesību zinātnē izpaliks. Muahaha. Bet pavasaris ir šepat, to jūs man neapstrīdēsiet, es BEIDZOT atgriezīšos pie svārkiem. Visiem ir labi. Tikai ksenofobiskā rasiste guntrinna uztraucās, ka viņas tālajiem pēctečiem astotajā paaudzē būs apaļas, ūdeņainas acis.

Un tie vasaras raibumi šoreiz nav vis no solārija.