una chica mala ([info]noamii) rakstīja,
@ 2005-02-13 19:01:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:briesmīgi skumīgs
Mūzika:Goo Goo Dolls - Iris

Emocionāla krīze. Vērmeļu garša.
Es nezinu kas ar mani notiek. Asaras pašas sprāgst ārā un rit, šķiežās, līst, rauj dvēseli laukā. Un šķiet, visam, ko daru, ir kāda savdabīga nostaļģiska nozīme, ka vai jāraud bez mitas un jau ceturto dienu jāvārtās pa gultu mokās un pašpārmetumos. KAS tas ir un, ja tas kaut kas tomēr ir, vai tas ir īsts vai safabricēts manā īgnuma rūpnīcā? Kā lai žēlo un palīdz citiem, ja pašam ir grūti? Mana ikdiena garšo tieši kā pretklepus sīrups, ko tikko kā ar piespiešanos mēģināju dabūt lejā. Pažēlojiet taču mani. Ne jau katru dienu es ko tādu uzdrīkstos lūgt.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mexican
2005-02-14 09:44 (saite)
Ja tu vismaz atšķirībā no manis to nedari katru mīļū brīdi, tas es gaužos un gaužos un šodien ir vissliktāk. Tapēc piedod nevaru palīdzēt, pašam tāda sajūta kā būtu ķirmju sagrauzts un kļūst vēl sliktāk... Sorry... Skaties uz sito bilžuku un domā ko es ar viņu gribēju pateikt, tas ir vairāk nekā jebkad varēwtu uzrakstīt...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]noamii
2005-02-14 09:53 (saite)
Es saprotu, kā tas ir, kad gribas otram palīdzēt, bet nevar... nesanāk. Jo pašam grūši.

lai nu kā... neraudi vardulēn, dīķis būs mūsu!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mexican
2005-02-14 10:12 (saite)
Tas labi teikts:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?