Varbūt kādam ir pieredze, kuri kursi ir kvalitatīvāki, lai apgūtu akadēmisko zīmēšanu - Arhitektu nama vai Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursi?

Meklēju Amazonā grāmatas, ko “Perfektajās dienās” lasa Hirajama: Viljamu Folkneru, Aju Kodu, Patrīciju Haismitu… un nākamais, ko man piedāvā iegādāties, ir multifunkcionāla birste tualetes poda tīrīšanai

Līst un līst šodien ar pārtraukumiem jau kopš kādiem 15 te. Bet Accuweather visu dienu saka, ka bez nokrišņiem. Kā tā var būt!

Atceros to vienu reizi pirms kādiem gadiem, kad atveru lietotni un tur tāda "Rain in 2 minutes", un šķita tik maģiski, ka tieši tā tas arī notika. Tas laikam radīja tādu lielu paļaušanos uz mūsdienu iespējām. Pārāk lielu. Man visi āra darbi atkal samirkuši.

okei, garais stāsts ir: mani izvaroja viens mans “draugs” mēnesi pēc tam, kad apprecējos. Seko notikumi, bet nespēju atkratīties no sajūtas, ka tieku dehumanizēta un manu “nē” neņem vērā, pārveido tā nozīmi, sarunā ar mani, lai tjip jūtos citādāk. Tas ir patiesais iemēsls, kāpēc tagad tik ļoti sāp tikt vaļā no laulības statusa, kad otrs cilvēks uzliek ignore, ir ļoti grūti, bet tas ir mans nē. Tas ir jāņem vērā. Es nevaru būt izmantojamā, un jo sevišķi beztermiņā, bez norunas, bez komunikācijas, varbūt bez līdzatbildības. Man nav jābūt kaut kādai noderībai, es esmu pats cilvēks.

No reklāmām internetā:
“Hästens gulta atvērs tev acis”
“Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē”

deprešens pilnīgā vienatnē. nē, es neviam neatvēršos.

Lai gan pagājis gads kopš darba failiem priekšā numuram jāpievieno vārda pirmais burts un uzvārda pirmie divi burti, joprojām pasmaidu, ka man gandrīz katru dienu kā atpazīšanas zīme jāraksta SIN. Šodien iedomājos, ja mani sauktu Bārbala Ugunspuķe, tad būtu jāraksta BUG.

Viņš laikam joprojām ir kopā ar to meiteni, kas ir 17 gadus jaunāka par viņu. Redzu reti, varbūt slēpjās, tā kā viņš man pateica, kad vēl runājām, kad izteicu sašutumu. Nu labi. Kāda gan man vairs daļa par to, izņemot pretīgi, nepatīkami atkal un atkal sastapt vilšanos.

P.s. Gaidu, jo nav izpildījis saistības ar tiesu

no noklausītas sarunas aptiekā:

"Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag."

no sarunas ar ChatGPT:

(es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)

- Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?

- Es nezināju. 😄
Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju

Mammai ir viena druška, kura šad tad brauc ekskursijās vai ceļojumos un uz to laiku atstāj savu mašīnu viņas pagalmā. Tas tāpēc, ka mašīna ir Volvo ar viegli nozogamajiem lukturiem.

Ejot garām skatos uz to braucamo un domāju, ka šis nu gan ir ieberziens: mašīna nav nekāda jaunā, jau rūsa arkās redzama (un tas nozīmē, ka mazāk redzamās vietās jau ir jābūt ļoti slikti), bet īpašniekam joprojām nākas par mašīnu raustīties.

Kaut kādā veidā ir noticis, ka čatgpt atbildes tipiskais pirmais vārds (un pirmais teikums) atbildot uz manām uzvednēm tagad ir "Yes". Nevis tāpēc, ka manas uzvednes būtu jā/nē jautājumu, viņš vienkārši acīmredzot saka, ka piekrīt darīt tajā virzienā, ko es prasu.

(Es ar LLM sarakstos angliski, pret MI-ģenerētu latviešu valodu man ir lielāks bloks.)

Biju tehniskajā apskatē. Blakus boksā ieripinājās tāds nu diezgan skaļš mocis. Ņemot vērā, ka trokšņa mērīšana apskatē it kā ir vispārzināms fakts, bija jāpieņem, ka šis pēc LV likumiem skaitās normāli, jo kā gan citādi izskaidrot to, ka čalis ar šitādu izpūtēju uz tejieni ir atstūmies?

Vakarā CSDD uzmeklēju braucamo pēc numura. Hā, tak tomēr troksnis nomērīts esam par skaļu. (Mocis pirmo reizi LV reģistrēts jau 2014. g., kāds izpūtējs tam ir bijis līdz šim?)

Protams, nav nekādu ilūziju par to, kas notiks tālāk. Čalis gan jau kaut ko uz atkārtoto skati saķimerēs un pēc tam droši atkal mauks pilnā skaļumā.

RL: Vai tomēr ir kāda atšķirība? Kā būtu, ja es visu jūsu mākslu raksturotu kā sūdu, jo kakāšana daudz
neatšķiras no mākslas radīšanas?
Henesijs: Es domāju, ka kakāšana ir radošs darbs. Tomēr vienkārši apsēsties un pakakāt nav gluži tas
pats, kas ieiet studijā un strādāt pie kaut kā, jo šo darbību pamatā ir dažādi nolūki...
RL: Jūs domājat, ka otrā ir sarežģītāka?
Henesijs: Jā, un tās pamatā ir arī nodoms kaut ko radīt. Bet man liekas ļoti jautri kakāšanu uzskatīt
par mākslu. Jo tas ir kaut kas, ko es izgatavoju ar savu ķermeni, jo esmu ēdis konkrētas lietas –
savukārt, ēdot kaut ko citu, sanāks cits rezultāts, un tad vēl tādi faktori kā miegs, alkohola patēriņš
salīdzinot ar izdzerto ūdens daudzumu iepriekšējā vakarā.
RL: Un padomājiet, kādu ietekmi visi šie faktori atstāj uz mākslas darba radīšanu...
Henesijs: Jā. Īstenībā tas, vai esmu labi pakakājis, ietekmē arī manu dejošanu, tāpēc mana kakāšana
un māksla diezgan cieši saistītas.
RL: Ja, skatoties uz tikko izkakātu sūdu, kāds teiktu – nu, tas ir mākslas darbs, bet, skatoties uz jūsu
darbu, kāds teiktu – tas ir sūds. Kā jūs salīdzinātu šos abus izteikumus?
Henesijs: Ja viņi manu mākslu salīdzinātu ar sūdu tādā pašā veidā, kā viņi sūdu salīdzina ar mākslu, es
domāju, ka tas būtu ļoti forši. Viņi skatās uz manu mākslas darbu un saka: tu apēdi visas šīs lietas un
tas ir tas, kas no tevis iznāca laukā. Tās ir tavas gremošanas sistēmas radītās kakas. Līdzīgi kā reizēm
sanāk ļoti ātri radīt kādu mākslas darbu, un tad tu saki – es to burtiski izvēmu no sevis.

"But why does God do it?"

"Do what?"

"Crumble the moon into stars. Why?"

"Well, can't you understand?" said Shukhov. "The stars fall down now and then. The gaps have to be filled."

One Day in the Life of Ivan Denisovich by Aleksandr Solzhenitsyn