22 December 2024 @ 10:21 am
 
cilvēki Rīgā nespēj vien sagaidīt ziemu
https://m.untu.ms/3vp_o.jpeg
 
1 | ...
 
20 December 2024 @ 02:22 pm
 
jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"
 
 
19 December 2024 @ 11:35 pm
 
aizveru acis un atkal esmu uz ceļa, un piepeši asajā līkumā pazūd asfalts, ir tikai ledus, mēģinu bremzēt ar motoru, braucam taisni grāvī, metu riņķī, braucam uz pretējo grāvi, griežos prom, bremzēju, apstājamies grāvja malā. klusums. blakussēdētājs sāk smieties. esot bijis episki. aizmugure turpina klusēt. atlikušos 20km slīdam uz 20km/h klusumā.
 
 
18 December 2024 @ 11:26 am
 
Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota
 
 
17 December 2024 @ 05:05 pm
 
Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."
 
 
17 December 2024 @ 10:41 am
kādu diagnostu?  
Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu.
Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru?
 
 
17 December 2024 @ 12:27 am
Tad, kad paliec tu par pūku  
Šķiet, ka gandrīz visu oktobri (vakaros pēc darba) cepu ābolmaizes, ābolkūkas un arī veselus ābolus krāsniņā kā bērnībā, lai mājās būtu silti, smaržīgi un arī sadāvinātie ābolīši neaizietu zūdībā. Nosalušus kaķīšus ar tādiem ēdieniem gan nav iespējams pabarot, taču vismaz iedegtās lampiņas logā iepriecināja mazus bērnus, pat ja bateriju ražošana nodara lielu kaitējumu. 
Darba jēga un prieks uzrodas tad, ja man palūdz ieteikt grāmatas vai pasaka, ka mani ieteikumi ir palīdzējuši vai ļoti patikuši, jo īpaši dienās, kad esmu samiegojusies un īsti nesaprotu, ko es šeit daru. Reizēm ir tāda grūti aprakstāma sajūta, it kā tiešām varētu cilvēkus lasīt kā grāmatas (tādos brīžos galvā skan vajadzīgie grāmatu nosaukumi). Bet reizēm ir klusums, apjukums un neziņa. Šaubos, vai kādreiz kļūšu par tik omulīgu tēlu kā bibliotekāre Mičiko Aojamas grāmatā “Tas, ko tu meklē, atrodams bibliotēkā” (cilvēku, kas prot ieteikt neparastas grāmatas, kas iedvesmo cilvēkus uz labām pārmaiņām). Pietiks jau ar to, ka saņemšos izlasīt šo grāmatiņu. Varbūt iedvesmošu sevi uz ko labāku.


Ingas Gailes dzejolis par kūku dienu )
 
 
Current Music: Baložu pilni pagalmi - Kādas draudzības sākums
 
 
15 December 2024 @ 10:22 am
 
kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt
 
 
14 December 2024 @ 06:07 pm
 
search: streetfood near Dramaten
 
 
13 December 2024 @ 10:44 pm
 
gada tumšākajās dienās esmu noķērusi jau 36 putnus. sen neko tik priecīgu neesmu darījusi. gaidu rītu, gaidu pavasari. ja jums arī vajag iemeslu dzīvot, cornwell university merlin bird app
 
 
09 December 2024 @ 08:59 pm
 
šodien pusdienlaikā staigāju pa promenādi, klausījos putnus, skatījos uz kalniem saulē, gandrīz priecīgi. kamēr biju uz brīdi veikalā, turpat blakus uz ielas 6-7 reizes šāva, cilvēki bija mazliet apjukuši, bet citādi viss turpinājās, tikai bezpajumtnieka suns vēl kādu brīdi bija sabijies. veikala apsargs (smagi bruņots, te visur tādi) ieteica doties mājup. prasīju, vai tas ir tā normāli, nu jā, diezgan. šoreiz pat laikam visi dzīvi. pirms pāris dienām bija kārtējā mass shooting, vairāki gāja bojā.
parasti vakaros staigāju pa pilsētu, jo tad ir gandrīz tukšas ielas, tikai bezpajumtnieki sarāvušies salst. šonakt nekur negribas iet, skatos uz okeānu pa logu un ļoti priviliģēti skumstu.
ļoti gribas mājās.
 
 
10 December 2024 @ 01:40 am
Ne tikai praktiska  
Pa brīvdienām beidzot būšu kārtīgi izlasījusi (ziemā ātri izskrēju cauri) izdevniecības Droši un koši bērnu grāmatu Gudras domas zinātkāriem prātiem. Pirmo reizi uzmetot aci, bija tāda kā skepse: vai tā drīzāk nav psiholoģijas grāmata? Turklāt maz teksta, daudz bilžu, neredzu tekstu autorus, tikai organizācijas nosaukumu, diez vai būs interesanti.

Taču iedziļinoties, šķita skaisti, ka filozofiju var sasaistīt ar emocionālās inteliģences mācīšanu, ka par šķietami sarežģīto var uzrakstīt vienkārš un sasaistīt ar daudziem jautājumiem, kas svarīgi ne tikai pusaudžiem: kāpēc citi mani nesaprot? kāpēc tik grūti reizēm saprast emocijas un to, ko patiesi gribam? Kāpēc prokrastinējam? Kāpēc citi dažkārt izturas riebīgi? Vai justies dīvanam ir normāli? Kāpēc jūtamies vientuļi? Un vēl daudzi citi, kas mudina uz pašrefleksiju vai atgriešanos laikā, kad daudz ko vēl nesapratu. Var rasties maldīgs priekšstats, ka ar filozofijas palīdzību, var atrisināt jebkuru problēmu un atrast visas atbildes. Tā te īsti nav, pat ja šis tas šķiet vienkāršots, bet tai pat laikā palīdz nedemonizēt citus. Turklāt iedziļināšanās un cenšanās izprast sevi, apkārtējos cilvēkus un pasauli, var radīt kādu drošību un mazināt izmisumu. Un tā jau pamazām var uzzināt ko vairāk par domātājiem un domātājām ārpus grāmatas, ja bijis interesanti meklēt atbildes.
Tags:
 
1 | ...
 
08 December 2024 @ 06:44 pm
 
vienīgais, kas man te patīk, ir cilvēki un putni
ūdens, ēdiens un viss pārējais ir diezgan briesmīgi