esmu tavs klimats mainīgs un pierasts tu mana stacija deviņas bākas mērglāze, reostats lietus, kas sākas piepilda septiņsimt piecdesmit trīs petri trauciņus grimstošas kultūras dīgstus un augļus noskalo zīmes ar krītu, kas rakstītas slimības vēstures tāfeles miesā esmu tavs klimats un zinu, ka taisnību meteorologi neteiks pat tiesā
Senāk, lai nepadotos slinkumam vai arī, lai novērtētu dzīvi un neizniekotu laiku, katrai dienai devu virsrakstu. Kopš septembra to atsāku, bet, ja galīgi nekas iedvesmojošs prātā nenāk, ideju aizņemos no kāda teksta vai filmu, mūzikas albumu, nosaukumiem utt. Tad nu šīs dienas virstaksts ir Vēl viena diena uz Zemes. Savādi, ka tas tiešām iedvesmo turpināt darīt iesākto, un dzīve šķiet mazāk sarežģīts uzdevums.
10:20 ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu
10:29 man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta
10:55 vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?
23:55 Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.
Dzirdēju interesantu domu, ka dvēseles pilnveides ceļš ir kā restauratora darbs, kurā ikonu attīra no daudzajiem slāņiem, kas to aizmiglojuši. Un tā pamazām atklājas tās sākotnējais skaistums.