Ne tik daudz humānu iemeslu dēļ esmu domājusi par Āfriku, bet gan vairāk sevis pašas labad. Iespējams, ka šāda pieredze sniedz varenu rūdījumu un, tā teikt, life time experience. Bet nenoliedzu arī, ka mani interesē sociāls darbs. Meklēju iedvesmu. Un esmu pārliecināta, ka Āfrikā tā pavisam noteikti ir.

Šobrīd esmu brīnišķīgi skaistā vietā... jā, man ļoti patīk Skotija visā visumā. Un es labāk jūtos rietumnieku kompānijā, jo latvieša sīkmanība un provinciālisms brīžiem noved izmisumā. Nav jau tā, ka man nepiemistu šīs īpašības, bet tomēr labāk tās nesaņemt tik lielos apjomos arī no ārpuses. Lai gan, lai gan...viens man pietrūkst šeit kara netraumētajos, easy-going cilvēkos - tās austrumeiropas aizlaustās dvēselītes, kaut kādas jocīgas skumjas, kuras var saprast tikai līdzīgie. Un varbūt, būšu pārdroša, varbūt man pietrūkst arī krievu.