Tu tiec dzīts laukā no savām pusnomoda apcerītēm, tev neļauj būt vienam, būt sev un tikai. Es pavisam vienkārši šodien neiešu uz banku. Kā – neiesi? Neiešu. Ir laiks atliektiem galiem, tieši tāpēc nekur neiešu. Neiešu izbojāt savu pusnomodu angļu klubkrēslos. Manos angļu tējas vai skotu viskija klubkrēslos var sēdēt kā tronī un valdīt pār kalnu vējiem aiz loga, pār Loch an Eilen briesmoņiem un vanagiem virs Kaledonijas mežiem, var „pacelt ieroci pret posta jūru un aizmirst visu”, sodīt sodāmos ar sārtu vai giljotīnu, apveltīt ar karalisku smaidu reibstošo garāmgājēju. Šeit es varu sēdēt kā tiesnese pār gadsimtiem, atpestīt Niedru, sūtīt ellē Lielinkvizitoru, iekarot Babiloniju un mīlēt Nebukadnecaru zem klajām debesīm, liekot bezvārda verdzenei pavadīt mūs ar septiņstīgu arfu.