Vakar.
- Microsoft semināra lektoriem bija ļaunas sejas, kurās ir rakstīts, ka viņi grib tevi izdrāzt.
- Tev nav ļaunas sejas.
- Jā, bet es gribu tevi izdrāzt.
- Ko lūdzu?
- Neko.


- Es visos cilvēkos kaut ko ienīstu, zini. Es vispār ienīstu cilvēkus.
- Un ko Tu manī ienīsti?
- Es to varētu pateikt tikai, ja mēs būtu pārgulējuši trīsdesmit reizes, bet varbūt arī tad ne.
- Lūdzu, pasaki!
- Nē, tas visu izmainīs pilnībā!
- Bet pasaki, tu visu vari pateikt, tu vienmēr esi varējis visu pateikt!
- Nē! Tu būtu mani izvarojusi, ja es pateiktu!
- Bet, lūdzu!
- Nu uzmini!
- Tu ienīsti manas kurpes?
- Nē, tās man vienkārši nepatīk.
- Tu ienīsti, ka man trīc rokas?
- Nē, tas ir pat uzbudinoši! To es mīlu tevī!
- Es nevaru iedomāties. Pasaki, lūdzu, lūdzu!
- Kad es miršu, es uzrakstīšu to uz lapiņas. Ja tu mirsi pirmā, es to uzrakstīšu uz tava kapakmens. Es tev varu vēl mazliet atvieglot situāciju, gribi?
- Nu?
- Es to ienīstu vienmēr, kad tevi ieraugu.