Par neziņu.
Neziņa ir manu smadzeņu ēna. Neziņa ir sapītas kājas tumšā parkā. Neziņa ir pirmais un pēdējais piliens apziņas bezdibenī. Neziņā visas manas domas nogrimst, apvijās ar pārgudrības smaku, bet visbeidzot zaudē jebkādu spēju likt tām ticēt.