Dvēseliskās lietiņas tikmēr ir jaukas un nozīmīgas, kamēr tās ir vieglas kā rotaļas, kā "zaļā dārzā bijām mēs", kā "bitīt rožu dārziņā", kā lenkšana, kā iegūšana, kā mēms, nepamatots apbrīns. Kad mēs esam lieli, tās ir nekam nenoderīgas dekorācijas, kuras vienmēr ir mazsvarīgākas par īsto svarīgumu, un kuras piedevām nevar pārdot - tās maisās līdzi kā lieks smagums, sapin kājas, liek izplūst asarās.