Rupjmaize
Esmu laimīgākā sieviete ciemā! Pēdējās trīs dienas es pārtieku vienīgi no rupjmaizes, sāls un sviesta. Kā lai jums apraksta sajūsmu, kas mani nes kopš brīža, kad pirmo reizi iekodos M. ceptajā rupjmaizē! Neko negaidīdama, nositu stundas līdz M. mājup pārnākšanai. Bet līdz ar ierasto kņadu koridorī, kas liecina par M. ierašanos, manā apziņā parādījās aizmirsta smarža. Un tad jau viņš ir man blakus un ieliek manā klēpī lina dvielī ietītu siltu tīstoklīti, sakot, ka tā esot dāvana. To atverot, manā priekšā bija rupjmaizes kukulītis pēc skata gluži tāds pats kā no labas maiznīcas Latvijā. Bet vai jūs domājat, ka esmu naiva? Es neļāvu sev būt naivai un gatavojos uz acu apmānu - melns, spīdīgs maizes klaips ar ķimenēm, labi, bet garšā es biju gatava vilties. Šis te vīrietis ir bijis Latvijā divas reizes. Pirmajā reizē viņš neizrādīja nekādu lielo sajūsmu par rudzu maizi, otrajā reizē viņš to šad tad uzslavēja. Es, protams, nekad nebeidzu skumt par rupjmaizes neesamību Skotijā. Bet te nu viņš ir, mans M., izcepis rupjmaizi. Bet svarīgais brīdis bija tad, kad iekodos pirmajā šķēlē. Es nezināju, ko domāt. Jūs man neticēsiet, ja teikšu, ka mana skota rupjmaize ir garšīgāka par labākajām ceptuvēm (nesacentīšos ar vecmāmiņām) Latvijā!Rūgta, kraukšķīga garoza, mīksts, sulīgs, skābi-salds vidus, mmmm, un tas viss šeit - Apvienotajā Karalistē, kur cilvēki saprot tikai un vienīgi bezgaršīgu, uzpūstu baltmaizi! Kā es vēlētos dalīties savā laimīgumā!