lasīju blogu un pie vienas bildes paraksta apmulsu - blogeris/-e ir profesija? Nopietni?
Ne jau, ka man liktos, ka nevar (lai gan zināmā mērā liekas gan, ka nevar), bet... Nu labi, uzskatīšu to par žurnālista apakšsugu.

Tā visa (šajā gadījumā modes blogošana) man ir tāla un neizprotama lieta, kurā pa mazu caurumiņu reizēm ielūru. Nu šis tas ir arī interesants vai noderīgs.

Bērnu grāmatu fenomens. Paņēmu vienu (Mišela Peivere, Vilkabrālis) no Ineses nestajām ar domu, ka jāizlasa, lai var atdot (kaut kad), palasījos aizvakar autobusā un vakar arī un tad pārnācu mājās lasīdama un pagatavoju tik vakariņas, lai pēc tam pabeigtu grāmatu. Nekas daudz jau nebija - nieka 260 lpp. (Jānis teica viņam pusgadam pietiktu). Interesanta! DonŽuanā gan es iebuksēju :D