Leduslācīša sapnis

26. Augusts 2011

08:51

lasīju blogu un pie vienas bildes paraksta apmulsu - blogeris/-e ir profesija? Nopietni?
Ne jau, ka man liktos, ka nevar (lai gan zināmā mērā liekas gan, ka nevar), bet... Nu labi, uzskatīšu to par žurnālista apakšsugu.

Tā visa (šajā gadījumā modes blogošana) man ir tāla un neizprotama lieta, kurā pa mazu caurumiņu reizēm ielūru. Nu šis tas ir arī interesants vai noderīgs.

Bērnu grāmatu fenomens. Paņēmu vienu (Mišela Peivere, Vilkabrālis) no Ineses nestajām ar domu, ka jāizlasa, lai var atdot (kaut kad), palasījos aizvakar autobusā un vakar arī un tad pārnācu mājās lasīdama un pagatavoju tik vakariņas, lai pēc tam pabeigtu grāmatu. Nekas daudz jau nebija - nieka 260 lpp. (Jānis teica viņam pusgadam pietiktu). Interesanta! DonŽuanā gan es iebuksēju :D

18:45

sajūta, ka man-neko-negribas-darīt. Lai gan ko darīt būtu. Jāatrod tikai iedvesma. Ļoti gribu sarunāt ar sevi rīt (un varbūt parīt arī) kaut kur aizdoties vismaz uz dažām stundām.
Varētu atrast kādu, ar ko kopā to darīt, bet nav ne jausmas, kur meklēt. Vai nu es jūtos pārāk nevērtīga (negriboša uzplīties), vai arī esmu pārāk izvēlīga.

18:49

piemēram, es varētu uzrasties Rīgas viņā galā ar kādu darbarīku ķepā un pieteikties remontdarbu talkā. Vai sēsties vilcienā uz Ogri. Ir tikai viena bēda - tā ir nedēļas nogale, un tās pienākas ģimenei. Manējā aizbrauca uz Carnikavu, Saldu un Ķekavu. Bū.
Powered by Sviesta Ciba